Otrdiena, 11. decembris

Ir publicēts izpētes darbs “Vīzu liberalizācijas ietekme uz mērķa valstīm – Latvijas pieredze”

Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts sadarbībā ar jomas ekspertiem ir izstrādājis izpētes darbu “Vīzu liberalizācijas ietekme uz mērķa valstīm- Latvijas pieredze” atbilstoši vienotai izpētes darba specifikācijai, saskaņā ar kuru informāciju sniedz Eiropas Savienības dalībvalstis un Norvēģija.

Darba mērķis ir sniegt pārskatu par Latvijas pieredzi saistībā ar bezvīzu režīma darbību. Tajā ir iekļauti izaicinājumi, labākā prakse un pozitīvā pieredze, kā arī sniegta aktuāla informācija par jaunākajām tendencēm šajā migrācijas politikas jomā. Pētījums aptver Rietumbalkānu valstis un Austrumu partnerības valstis, kuras veiksmīgi pabeigušas vīzu režīma liberalizācijas dialogu saskaņā ar attiecīgajiem rīcības plāniem – Moldova, Gruzija, Ukraina.

Bezvīzu režīms / vīzu liberalizācija ir līgumi starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm par bezvīzu ieceļošanas kārtību paredz, ka valstī drīkst ieceļot un uzturēties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms. Saskaņā ar iegūtajiem datiem kopējais trešo valstu pilsoņu no bezvīzu režīma valstīm, kuri šķērso Latvijas robežu, skaits palielinās. Pēc neliela samazinājuma 2008. un 2009. gadā tas arvien ir palielinājies, sasniedzot maksimumu 2017. gadā, kad Latvijas robežu šķērsoja gandrīz 210 tūkstoši personu no bezvīzu režīma valstīm.

Pasaulē ir 60 valstis, kurās ieviests bezvīzu ceļošanas režīms ieceļošanai Eiropas Savienībā. Dažos gadījumos lēmumi par bezvīzu režīma ieviešanu iekļūšanai Šengenas zonā tiek pieņemti divpusēju sarunu rezultātā, piemēram, starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Montenegro un Serbiju (2009), Albāniju, Bosniju un Hercegovinu (2010), Moldovu (2014), Ukrainu un Gruziju (2017). Izpētes darbā tiek pētīta politika uz prakse attiecībā uz bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienību un šīm valstīm laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam.