Piektdiena, 29. maijs

EMT identificē labāko praksi atgriešanas un reintegrācijas palīdzības konsultācijās

Atgriešanas konsultācijas ir pakalpojums migrantiem, kura laikā viņi, saņem informāciju un atbalstu, lai atgrieztos un no jauna integrētos savā izcelsmes valstī. Konsultāciju laikā migranti uzzina par likumīgajām iespējām palikt Eiropā. Trīs EMT politikas pārskati sniedz ieskatu par politiku un praksi attiecībā un migrantu konsultācijām ES dalībvalstīs un Norvēģijā par atgriešanas un reintegrācijas iespējām. Informācija izstrādāta sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM).

EMT politikas pārskatu apkopojums uzmanību vērš atgriešanas konsultāciju politikai un pieejai. Pirmajā pārskatā secināts, ka gan valsts, gan nevalstisko organizāciju atgriešanas un reintegrācijas konsultāciju pakalpojuma sniedzējiem ir divi savstarpēji saistīti mērķi: 1) uz saņemtās informācijas pamata palīdzēt migrantam pieņemt lēmumu; 2) nodrošināt migrācijas politikas efektīvu īstenošanu, veicinot brīvprātīgu atgriešanu un nodrošinot atgriešanas procedūrās ievērošanu. Lai gan konsultācijas ir pieejamas visiem trešo valstu pilsoņiem, visbiežāk tās ir nepieciešamas, kad tiek konstatēta personas nelikumīga uzturēšanās valstī, kā arī atgriešanas procedūras ietvaros. Konsultācijas notiek migrācijas pārvaldēs, aizturēšanas centros un nevalstisko organizāciju telpās. Dažas valstis ir pieņēmušas uz migrantiem orientētas pieejas, savukārt citas ir pievērsušas lielāku uzmanību atbilstības jautājumiem. Gandrīz puse no pārskatā iesaistītajām valstīm paziņoja, ka tajās pastāv jaukta pieeja, kas ietver abus aspektus. Labā prakse ietvēra sevī pieejas pielāgošanu personas konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām, kā arī skaidru rādītāju un instrumentu izstrādi, lai novērtētu atgriešanās konsultāciju procesa ietekmi.

Otrajā pārskatā tika apskatīta politika un operatīvais atbalsts, kas pieejams atgriešanas konsultāciju sniedzējiem, lai palīdzētu nodrošināt migrantiem savlaicīgu, objektīvu un ticamu informāciju par atgriešanos. Valstīm nav vienota tiesiskā regulējuma vai politikas ietvara, lai nodrošinātu standartizētu pieeju obligātajām kvalifikācijas un apmācību prasībām atgriešanas konsultāciju sniedzējiem. Tomēr obligātie standarti ir ievēroti, pamatojoties uz vispāratzītu praksi vai dažos gadījumos uz IOM sniegtajiem norādījumiem un pieredzi. Notikušās apmācības bija vērstas uz atgriešanas konsultantu zināšanu un prasmju pilnveidošanu. Profesionālais atbalsts ietvēra sākotnējo apmācību, kvalifikācijas celšanas kursus, rokasgrāmatas un vadlīnijas. Dažos gadījumos tika īstenota arī konsultanta uzraudzības prakse. Viens no galvenajiem izaicinājumiem bija ierobežoti resursi individuālajam konsultāciju sniedzēju atbalstam, lai palīdzētu tiem tikt galā ar sarežģītajiem darba aspektiem un smagu emocionālu fonu.

Trešajā politikas pārskatā ir aplūkoti informatīvie aspekti un aktivitātes, kas atšķiras, bet ir cieši saistītas ar atgriešanas konsultācijām. Papildus informācijas izplatīšanai valsts līmenī tika iesaistīti daudzi nevalstiskie dalībnieki, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, veselības aprūpes un izglītības dienesti un starptautiskās organizācijas. Laikaposmā no 2010.gada līdz 2019.gadam 19 valstis un IOM īstenoja šāda veida informatīvās kampaņas. Informatīvie pasākumi ir veiksmīgāki, ja izmantotie izplatīšanas rīki ir dažādi, tie ir vērsti uz vispārējiem, kā arī ļoti specifiskiem saziņas kanāliem. Tāpat svarīgi aspekti ir informācijas sniegšanas laiks un pieejamās valodas. Pētījumā tika konstatēts, ka dalībvalstis ir pielikušas īpašas pūles, lai informācija sasniegtu mazāk aizsargātas personas, piemēram, nepilngadīgos un cilvēku tirdzniecības upurus.