Piektdiena, 30. oktobris

EMT 2019. gada ziņojumā pētītas tendences migrācijas un patvēruma jomā visā Eiropas Savienībā

Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) publicētajā 2019. gada ziņojumā par migrāciju un patvērumu sniegts visaptverošs pārskats par valstu norisēm ES un Norvēģijā. Dažas no galvenajām tendencēm 2019. gadā bija patvēruma pieteikumu skaita pieaugums, uzlabotas uzņemšanas spējas un integrācijas pasākumi, pastiprinātas likumīgas migrācijas iespējas un turpmāks atbalsts atgriešanai.

2019. gadā bija pirmais patvēruma pieteikumu skaita pieaugums kopš 2015. gada. Ziņojumā konstatēts, ka to patvēruma meklētāju skaits, kuri lūdz starptautisko aizsardzību ES, salīdzinājumā ar 2018. gadu ir palielinājies par 11,2 %, tomēr dalībvalstis nav ziņojušas par negatīvu ietekmi uz spēju tikt galā ar pārmaiņām. Tajā pašā laikā dalībvalstis strādājušas, lai uzlabotu savas valsts patvēruma sistēmas. ES līmenī turpinājās Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošana ar mērķi rast noturīgus risinājumus patvēruma jomā.

Dalībvalstis, kas veica pārcelšanas un pārmitināšanas darbības, to parasti veica ES programmu ietvaros, lai gan liela nozīme bija arī valstu programmām un humanitārām uzņemšanas shēmām. Lai reaģētu uz patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu, Grieķijā un Itālijā izveidotie karstie punkti turpināja darboties, un, sadarbojoties vairākām dalībvalstīm, tika izveidota jauna pagaidu pārcelšanas shēma. Kopumā 2019. gadā tika pārmitinātas gandrīz 30 000 personas – lielākā daļa pārmitināto personu bija Sīrijas valstspiederīgie.

Tika nostiprināti likumīgie migrācijas ceļi: dalībvalstis vienkāršoja prasības, lai apmierinātu savas darba tirgus vajadzības gan attiecībā uz augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, gan mazākā mērā attiecībā uz vidēji kvalificētām profesijām, kurās tika konstatēts darbaspēka trūkums. Aptuveni trešā daļa dalībvalstu ir atbalstījušas jaunuzņēmumus, uzņēmējus un investorus. Īstenoti jauni integrācijas pasākumi ES un valstu līmenī, kas vērsti uz sociālekonomisko integrāciju, jo īpaši integrāciju darba tirgū, valodu apguvi un izglītību. Dažas valstis ieviesušas obligātu iekļaušanas politiku un programmas. Dalībvalstu integrācijas pasākumi jo īpaši bija vērsti uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, bērniem un jauniešiem.

Dalībvalstis un Norvēģija veica pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgo migrantu ātrāku un efektīvāku atgriešanu. Tika ieviestas jaunas izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz atgriešanas lēmumiem, un tika īstenotas darbības, lai vēl vairāk atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos. Kopā 2019. gadā tika izdoti 161 755 atgriešanas lēmumi. Eiropas Komisija turpināja sadarboties ar trešām valstīm, lai īstenotu spēkā esošos 23 atpakaļuzņemšanas instrumentus; Turklāt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) paplašinātās pilnvaras tagad ietver arī uzdevumu atbalstīt dalībvalstis atgriešanas jautājumos.

17.06.2020.