Sestdiena, 8. augusts

Politikas pārskats par pastāvīgā iedzīvotāja statusu Eiropas Savienībā

2020.gada jūlijā publicēts Eiropas migrācijas tīkla politikas pārskats par pastāvīgā iedzīvotāja statusu Eiropas Savienībā.

Trešo valstu pilsoņu, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji*, integrācija tiek uzskatīta par būtisku elementu ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai Eiropas Savienībā. Viens no pirmajiem ES tiesību aktiem, kas tika pieņemts attiecībā uz imigrāciju Eiropas Savienībā, bija Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. Lai gan direktīva stājās spēkā 2006. gada 23. janvārī, dalībvalstis šo direktīvu nav īstenojušas vienādi.

*Pastāvīgais iedzīvotājs (long-term resident) – trešās valsts pilsonis ar pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kā paredzēts Padomes Direktīvas 2003/109 / EK (Pastāvīgo iedzīvotāju direktīva) 4. līdz 7. pantā vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. EMT Patvēruma un migrācijas terminu vārdnīca.

Šajā politikas pārskatā tika konstatēts:

  • ES dalībvalstis var iedalīt trīs grupās attiecībā uz tām trešo valstu pilsoņu kategorijām, kuri nav tiesīgi pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam:

1) dalībvalstis (BR, BG, CZ, EL, HR, IT, LU, LV, MT, NL, PT, SI, SE), kas savos tiesību aktos ir transponējušas direktīvas 3. panta 2. punktā minētās izslēgšanas kategorijas;

2) dalībvalstis, kurās ir ieviestas papildu kategorijas tām, kas minētas direktīvas 3. panta 2. punktā (FR, HR, HU, NL, PL un SK);

3) dalībvalstis (DE, EE, ES, FI un LT), kurās ir īsāki to trešo valstu pilsoņu saraksti, uz kuriem neattiecas  Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

  • Vairums ES dalībvalstu, lai aprēķinātu nepieciešamo piecu gadu uzturēšanās laiku tieši pirms pieteikuma iesniegšanas, izņēmuma kārtā pieļauj prombūtnes periodus ārpus to teritorijas, kas ir garāki par sešiem mēnešiem pēc kārtas un kopumā īpašu vai ārkārtēju pagaidu iemeslu gadījumā pārsniedz 10 mēnešus (t. i., pārsniedz direktīvā noteikto ilgumu).
  • Visas ES dalībvalstis prasa pierādīt stabilus, regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus. ES ievērojami atšķiras šis noteiktais nepieciešamais finansējuma apmērs (no EUR 165 Polijā līdz EUR 2 142 Luksemburgā) un laikposms, kas tiek ņemts vērā. Tikai trīs dalībvalstis (FR, LU un SE) pieprasa pierādījumus par pietiekamiem resursiem visā piecu gadu uzturēšanās periodā.
  • Papildus obligātajām prasībām lielākā daļa dalībvalstu pieprasa, lai trešo valstu pilsoņi ievērotu papildu neobligātos nosacījumus, kas ir dokumentāri pierādījumi par atbilstošiem dzīvesvietas (BG, CY, CZ, DE, EL, HU, IT, LV, LU, MT, PL un SK) un integrācijas nosacījumiem (CY, CZ, DE, EE, EL, FR, HR, it, LV, LT, LU, MT, NL, PL un PT). Pierādījums pietiekamām dalībvalsts valodas zināšanām ir galvenais integrācijas nosacījums,  visās dalībvalstīs (izņemot FI un LU).
  • Lielākā daļa dalībvalstu izmanto direktīvā paredzētās atkāpes, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saglabāt savu pastāvīgā iedzīvotāja statusu gadījumā, ja viņi nav ieceļojuši ES teritorijā 12 mēnešus pēc kārtas īpašu iemeslu dēļ (BE, BG, CZ, EE, ES, FI, FR, LV, LT, LU, MT, NL, PT, SI), un gadījumā, ja viņu prombūtne ir ilgāka par sešiem gadiem īpašu iemeslu dēļ (DE, EE, FI, ES, FR, LV, MT, NL, PT). Vairumā dalībvalstu starptautiskās aizsardzības vai alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem tiek atņemts pastāvīga iedzīvotāja statuss gadījumā, ja tiek pārtraukts viņu aizsardzības statuss.
  • dalībvalstis parasti piemēro tādas pašas procedūras attiecībā uz prasībām par vakances aizpildīšanu vai par nodarbinātību, kā veic citas ES dalībvalsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem (mobilitāte ES iekšienē)

16.07.2020.