Eiropas migrācijas tīkls (EMT) sadarbībā ar Sarkanā Krusta Eiropas Savienības biroju un Zviedrijas Sarkano Krustu ir izstrādājis pārskatu “Prakse un izaicinājumi spīdzināšanas un sliktas izturēšanās upuru identificēšanā starptautiskās un pagaidu aizsardzības kontekstā”.
Pārskata mērķis ir sniegt informāciju par EMT dalībvalstu (Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, izņemot Dāniju) un novērotāju valstu (NO, GE, MD, UA, ME, AM, RS) nosacījumiem un apmācībām par spīdzināšanas un/vai sliktas izturēšanās upuru agrīnu atklāšanu un identificēšanu starptautiskās aizsardzības procedūrās. Tajā ir izklāstītas procesuālās garantijas un norādījumi patvēruma iestādēm, pieprasot medicīniski juridisko dokumentāciju starptautiskās aizsardzības pieteikumos, un tajā ir detalizēti aprakstīta prakse upuru identificēšanai starp pagaidu aizsardzības saņēmējiem, lai sniegtu medicīnisko aprūpi saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu.
Atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai spīdzināšanas aizliegums ir absolūtas cilvēktiesības, no kurām nevar atkāpties. ES līmenī ir īpaši noteikumi spīdzināšanas upuru identificēšanai. Tomēr dati par spīdzināšanas izplatību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vidū joprojām ir ierobežoti, un aprēķini liecina, ka ES 2010. gadā spīdzināšanu izdzīvojuši aptuveni 400 000 personu. Turklāt pieejamie dati liecina, ka 30–60 % starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju, kuri meklēja medicīnisko palīdzību, bija pārcietuši spīdzināšanu. Pētījumi liecina, ka viņi bieži cīnās ar garīgās veselības problēmām, piemēram, pēctraumatiskā stresa traucējumiem, trauksmi, domām par pašnāvību un depresiju. Šie apstākļi ietekmē viņu spēju pareizi iesniegt savu pieprasījumu pēc starptautiskās aizsardzības un/vai palielina negatīva iznākuma saņemšanas iespējamību. Tādējādi tiek secināts, ka medicīniski juridiskie ziņojumi var būt ļoti svarīgi, lai pamatotu prasības un atvieglotu piekļuvi nepieciešamajai ārstēšanai. Tomēr trūkst visaptverošu datu par procesuālajām garantijām dažādos patvēruma procesa posmos.
Lielākajā daļā EMT dalībvalstu un novērotājvalstu, starptautiskās aizsardzības procedūras ietvaros, atbildīgās iestādes saņem vispārēju apmācību, izmantojot valsts programmas vai īpašas programmas, lai nodrošinātu spīdzināšanas upuru agrīnu atklāšanu. Medicīniski juridiskā dokumentācija var sniegt svarīgus pierādījumus par personu spīdzināšanu un/vai sliktu izturēšanos. To parasti katrā atsevišķā gadījumā pieprasa darbinieki, un tai ir būtiska nozīme, lai tiktu saņemti ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumi.
Medicīniski juridiskās dokumentācijas vadlīnijas atšķiras, un tikai dažas EMT dalībvalstis un novērotājvalstis uztur atlasītu praktizējošu ārstu sarakstus vai īpašus kritērijus saņemto pierādījumu izskatīšanai.
Galvenie izaicinājumi šajās procedūrās ir drošas vides un piemērotu apstākļu radīšana, lai upuri varētu ziņot par savu pieredzi un viņu prasības tiktu atbilstoši izvērtētas. Labā prakse, par kuru ziņo EMT dalībvalstis un novērotājvalstis, ietver sadarbības veicināšanu starp ieinteresētajām personām, tādu procesu veicināšanu, kas atbilst dažādām vajadzībām, un informācijas apmaiņas uzlabošanu, lai atbalstītu izdzīvojušos.
Pārskatā secināts, ka pagaidu aizsardzības saņēmēju spīdzināšanas upuru identificēšana ir īpaši sarežģīta, jo nav oficiāla pieteikšanās procesa, kurā iestādes varētu identificēt un atklāt spīdzināšanas un/vai sliktas izturēšanās upurus. Tomēr dažas EMT dalībvalstis un novērotājvalstis ir ieviesušas protokolus, specializētus centrus, kas sniedz pielāgotus medicīniskos pakalpojumus, un uzsākušas izpratnes veidošanas kampaņas, lai atvieglotu pašziņošanu.
Pārskats angļu valodā “Practices and challenges in identifying victims of torture and ill- treatment in the context of international and temporary protection”