Eiropas migrācijas tīkla (EMT) pārskats “Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju izmitināšanas pārvaldība” apskata starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju izmitināšanas pārvaldības modeļus EMT dalībvalstīs (ES dalībvalstis, izņemot Dāniju, un novērotājvalstis (NO, GE, MD, UA, ME, AM, RS)). Ņemot vērā mainīgo patvēruma pieteikumu skaitu, ierobežoto mājokļu pieejamību un vietējās sabiedrības attieksmi, valstīs ir nepieciešama efektīva izmitināšanas pārvaldība. Saskaņā ar uzņemšanas nosacījumu direktīvas 2024. gada pārstrādāto redakciju ES dalībvalstis ir pilnvarotas nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem atbilstošu dzīves līmeni, tostarp mājokli, neskatoties uz neprognozējamu pieplūdumu.
Lielākā daļa EMT dalībvalstu[1] ir ieviesušas centralizētu pārvaldības modeli, kurā viena iestāde ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju izmitināšanu. Parasti to pārvalda Iekšlietu ministrija vai specializēta izpildaģentūra. Turpretim vairākās valstīs[2] tiek izmantots jaukts pārvaldības modelis, kurā atbildība ir sadalīta starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.
Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts starp EMT dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar pilnībā decentralizētu modeli. Šī sistēma ļauj precīzāk reaģēt uz pieteikumu iesniedzēju dažādajām vajadzībām reģionos, bet tai nepieciešami stabili koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu, ka sistēma joprojām ir saliedēta un efektīva.
Migrācijas plūsmu mainīgā rakstura dēļ ir nepieciešama labi strukturēta ārkārtas situāciju plānošana. Lielākā daļa EMT dalībvalstu[3] ir izstrādājušas rīcības plānus, lai pielāgotos pēkšņam pieprasījuma pieaugumam pēc mājokļiem. Šos plānus parasti izstrādā un īsteno ar dažādu ieinteresēto personu, tostarp ministriju, nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privāto līgumslēdzēju, ieguldījumu.
Viena no problēmām, ar ko saskaras EMT dalībvalstis, ir personāla pārvaldība izmitināšanas iestādēs. Mājokļu pārvaldīšanai visbiežāk nodarbina ierēdņus, NVO darbiniekus un neatkarīgo aģentūru darbiniekus. Daudzām valstīm ir grūtības nodrošināt pietiekamus resursus personāla vadīšanai un augstas kvalitātes izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju izmitināšanas sistēmas lielā mērā tiek finansētas no valsts budžeta, saņemot papildu atbalstu no ES finansējuma plūsmām. Valsts budžets kopumā sedz izmitināšanas telpu pamatizmaksas, savukārt ES līdzekļi nereti tiek piešķirti konkrētiem projektiem, kuru mērķis ir izmitināšanas apstākļu uzlabošana. ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, ir bijusi nozīmīga loma, atbalstot ES dalībvalstu centienus uzlabot to izmitināšanas infrastruktūru.
[1] BG, CY, CZ, EE, EL, ES, FI, HR, HU, IE, LV, MT, PL, PT, SE, SI, SK un RS
[2] AT, BE, FR, IT, LT, LU, NL un NO
[3] AT, BG, CY, CZ, EE, EL, ES, FI, FR, IT, LT, LU, LV, MT, NL, PL, SE, SI, SK un NO, RS.