Jaunais Eiropas migrācijas tīkla (EMT) pārskats aptver pagaidu aizsardzības direktīvas 2001/55/EK piemērošanu 2023. gadā, apskatot 25 EMT dalībvalstīs novērotās problēmas un labo praksi. Veiktā analīze sniedz ieskatu migrācijas dinamikas risināšanā, īpaši Krievijas agresijas kara pret Ukrainu apstākļos.
Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, kas izraisīja masveida pārvietošanu no Ukrainas uz ES un apkārtējiem reģioniem, Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšana ir bijis galvenais elements ES vienotajā reakcijā, koordinējot atbildes uz liela mēroga pieplūdumu, veicinot solidaritāti un ievērojot cilvēktiesību pamatprincipus. Ir būtiski uzsvērt, ka direktīva nodrošināja no Ukrainas pārvietotajām personām juridisko statusu un ar to saistītās tiesības. Ņemot vērā Krievijas agresijas kara turpināšanos pret Ukrainu, Padomes lēmums pagarināt pagaidu aizsardzību līdz 2026. gada martam norāda uz pastāvīgo apņemšanos risināt humanitārās problēmas un nodrošināt pastāvīgu piekļuvi kara pārvietoto personu tiesībām.
EMT ziņojumā aplūkots, vai EMT dalībvalstis 2023. gadā ieviesa izmaiņas Pagaidu aizsardzības direktīvas piemērošanā (salīdzinājumā ar 2022. gadu), un tā mērķis bija arī noteikt turpmākās problēmas, kā arī labo praksi.
Lielākajā daļā EMT dalībvalstu pagaidu aizsardzības saņēmēji var ceļot pa ES neilgu laiku (līdz 90 dienām 180 dienu laikā), neapdraudot savu statusu vai priekšrocības. Tomēr šāds ceļojums var ietekmēt sociālos pabalstus, kas var novest pie to zaudēšanas vai apturēšanas, atkarībā no ilguma, kas pavadīts ārpus saņēmēja dzīvesvietas valsts.
Visas EMT dalībvalstis ziņoja, ka pagaidu aizsardzības saņēmēji var arī lūgt starptautisko aizsardzību neatkarīgi no tā, vai viņi jau ir reģistrējušies pagaidu aizsardzībai vai viņiem ir nodrošināta pagaidu aizsardzība.
Vissvarīgākā ir piekļuve Pagaidu aizsardzības direktīvā izklāstītajām tiesībām, tostarp izmitināšanai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un izglītībai. Lai gan tika novērota pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība, lingvistiskās atšķirības radīja problēmas. Mājokļu trūkums, jo īpaši pilsētu teritorijās, izgaismoja vajadzību pēc ilgtspējīgiem mājokļu risinājumiem. Tāpat iniciatīvas, kuru mērķis ir integrēt atbalsta saņēmējus darba tirgū, saskārās ar tādiem šķēršļiem kā kvalifikācijas atzīšana un valodas barjeras, kas rada nepieciešamību pēc īpaši pielāgotiem atbalsta mehānismiem.
Veselības aprūpes pieejamībā tika konstatēti šķēršļi valodas barjera un kapacitātes ierobežojumi. Savukārt, izglītības pasākumi, kuru mērķis ir integrēt bērnus vispārējās sistēmās, saskārās ar loģistikas šķēršļiem, jo īpaši skolu telpu ierobežojumu un valodu atšķirību dēļ. Neraugoties uz šīm problēmām, EMT dalībvalstis izrādīja noturību, īstenojot tādas iniciatīvas kā valodu atbalsta klases un papildu programmas.
Mazāk aizsargātām grupām, galvenokārt sievietēm un bērniem, bija jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā paaugstinātos ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus. Nepavadītu nepilngadīgo un nošķirtu bērnu identifikācijas un atbalsta mehānismi saskārās ar loģistikas šķēršļiem, uzsverot nepieciešamību pēc stingriem aizsardzības pasākumiem.