Jaunā Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) pētījumā ir uzsvērts jautājums par nelikumīgu nodarbinātību trešo valstu valstspiederīgo vidū EMT dalībvalstīs no 2017. līdz 2022. gadam. Pētījumā ir sīki aprakstīti dažādi veidi, kā trešo valstu valstspiederīgie iesaistās nelikumīgā nodarbinātībā, un problēmas, ar kurām saskaras gan darba ņēmēji, gan iestādes. Tas ietver galveno likumdošanas un politikas sistēmu analīzi, kā arī praksi, lai novērstu, identificētu un apkarotu nelikumīgu nodarbinātību.
Trešo valstu valstspiederīgo nelikumīga nodarbinātība joprojām ir viena no galvenajā politikas problēmām daudzās valstīs. Valstīs ir saasinājušās diskusijas par nelikumīgas nodarbinātības ietekmi uz sabiedrību, īpaši saistībā ar COVID-19 pandēmiju un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Kopš 2017. gada daudzas EMT dalībvalstis ir īstenojušas nozīmīgas likumdošanas reformas darba devēju sankciju jomā. Tomēr preventīvie pasākumi kopš 2017. gada lielākoties ir palikuši nemainīgi, koncentrējoties uz izpratnes veicināšanu, obligāto ziņošanu iestādēm, nodarbinot trešo valstu valstspiederīgos, neuzticamu darbinieku sarakstu sastādīšanu vai melnajā sarakstā iekļauto darba devēju uzskaiti.
Laikā no 2017. līdz 2022. gadam visas EMT dalībvalstis aktīvi veica pārbaudes klātienē, lai apkarotu trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu nodarbinātību. Lielākā daļa valstu integrēja šos centienus plašākās darba inspekcijās. Mazie un vidējie uzņēmumi ir visizplatītākie nelikumīgi nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba devēji, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība, izmitināšana, ēdināšanas pakalpojumi, ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība. Nozares, kuras kļūst arvien neaizsargātākas pret nelikumīgas nodarbinātības praksi, ir skaistumkopšana un labsajūta, piegādes pakalpojumi, drošības pakalpojumi, pasākumu vadība un nojaukšanas darbi.
EMT dalībvalstīs ir uzlabota sadarbība starp valstu iestādēm un ar citām valstīm un nozarēm. Kopš 2017. gada ir ieviestas jaunas shēmas labākai sadarbībai starp valstu aģentūrām, kas iesaistītas novēršanas un uzraudzības pasākumos. Darba inspekcijas bieži sadarbojas ar imigrācijas un patvēruma dienestiem, finanšu un nodokļu iestādēm, tiesībaizsardzības un robežkontroles iestādēm, sociālā nodrošinājuma un apdrošināšanas aģentūrām, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības iestādēm. Ir palielinājusies arī pārrobežu sadarbība, izmantojot jaunas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Darba iestādes Eiropas platformu nedeklarēta darba apkarošanai.
Sekas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pieķerti nelikumīgi strādājot, ir atkarīgas no viņu uzturēšanās statusa un no tā, vai viņiem noteiktajā brīdī ir vai agrāk bija darba atļauja. Sodi ir dažādi, sākot no anulētām vai atteiktām uzturēšanās atļaujām līdz atgriešanas lēmumiem un naudas sodiem. Tomēr lielākajā daļā EMT dalībvalstu ir ieviestas īpašas procedūras ekspluatācijas vai cilvēku tirdzniecības upuriem.
Trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas nodarbinātības novēršana ir pastarpināti saistīta ar nelikumīgas migrācijas novēršanu un ēnu ekonomikas apkarošanu, kas ir būtiskas Latvijas politikas prioritātes. Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos ir fokusētas uz ārzemju darbinieku piesaisti un ar to saistītās likumīgās migrācijas veicināšanu un procedūras atvieglošanu, lai mazinātu darbaspēka trūkumu. Pārskata periodā tika atviegloti nodarbinātības nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem tādās specialitātēs, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, samazinot laika periodu, kurā vakancei jābūt brīvai pirms Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprina ielūgumu trešās valsts valstspiederīgajam.
Latvijā Valsts darba inspekcija un Valsts robežsardze veic kopīgas pārbaudes dažādu nozaru uzņēmumos. Pastiprināti tiek uzraudzītas tās nozares, kurās konstatēti visvairāk pārkāpumi, piemēram, būvniecība, kurā ilgstoši visbiežāk tiek konstatēta nereģistrētā nodarbinātība. Abas iestādes sadarbojas, lai atklātu trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas nodarbinātības gadījumus, taču grūtības rada ātra informācijas un pierādījumu iegūšana, dažādās un mainīgās nelikumīgas nodarbināšanas formas, nodarbināto nevēlēšanās sadarboties un vainīgo identificēšana.