Eiropas migrācijas tīkls ir publicējis pārskatu „Alternatīvas mājokļa nodrošināšanai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem” pamatojoties uz 22 EMT dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Serbijas sniegto informāciju. Pārskatā ir apkopotas valstu pieejas laika posmā no 2020. gada janvāra līdz 2025. gada oktobrim.
EMT izstrādātajā pārskatā ir analizēts, kādi pasākumi tika īstenoti, ievērojot juridiskās saistības un atbalstot pieprasītāju autonomiju, risinot viņu neaizsargātības jautājumus un veicinot viņu integrāciju sabiedrībā. Galvenā uzmanība pievērsta naudas pabalstiem un kuponiem kā alternatīvām valsts tieši nodrošinātajam mājoklim, kā arī izcelti inovatīvi risinājumi, kas identificēti dalībvalstīs.
Starptautiskās aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas sistēmas tradicionāli ir balstījušās uz mājokļa nodrošināšanu, kurā izmitināšanu nodrošina tieši valsts vai pilnvarotās iestādes, izmantojot uzņemšanas centrus, koplietošanas telpas vai citus mājokļa nodrošināšanas risinājumus. Alternatīvas mājokļa nodrošināšanai ir uzņemšanas pasākumi, kas balstās uz naudas pabalstiem vai kuponiem, kuri ļauj pieprasītājiem patstāvīgi nodrošināt sev mājokli, vienlaikus garantējot atbilstošus mājokļa un dzīves apstākļus saskaņā ar ES standartiem.
Galvenie secinājumi ir šādi:
- Piecas EMT dalībvalstis (AT, CY, FR, IE, PL) ziņoja, ka tās īsteno finansiālu pabalstu sistēmu kā alternatīvu mājokļa nodrošināšanai, vai kā pastāvīgu savas uzņemšanas sistēmas sastāvdaļu, vai kā ārkārtas pasākumu periodos, kad uzņemšanas kapacitāte ir pārslogota. Austrija un Polija īsteno pastāvīgas pabalstu sistēmas, savukārt Kipra, Francija un Īrija galvenokārt izmanto finansiālu atbalstu, ja uzņemšanas kapacitāte ir ierobežota. Papildus šīm piecām EMT dalībvalstīm Vācija ziņoja, ka izmanto finansiālus pabalstus, lai segtu mājokļa izmaksas izņēmuma gadījumos, atkarībā no individuālajām vajadzībām un pēc federālo zemju ieskatiem.
- EMT dalībvalstīs un novērotājvalstīs, kurās kā alternatīva mājokļa nodrošināšanai tiek piešķirti naudas pabalsti, tiesības uz šiem pabalstiem bieži vien saistītas ar administratīvām prasībām (piemēram, oficiālu uzņemšanas piedāvājuma pieņemšanu), neaizsargātības novērtējumiem vai uzņemšanas kapacitātes ierobežojumiem.
- Tika identificētas divas pieejas mājokļu atbalsta noteikšanai: valsts līmenī fiksētas likmes, parasti ar normatīvo aktu, un vietējā līmenī noteiktas summas, kas atspoguļo mājokļa izmaksas vai individuālās vajadzības.
- Visas EMT dalībvalstis un novērotājvalstis, kas īsteno alternatīvas mājokļa nodrošināšanai, ziņoja arī par sistēmām, kas garantē pieteikumu iesniedzējiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, juridiskajam atbalstam, psiholoģiskajai palīdzībai un veselības aprūpei.
- EMT dalībvalstis un novērotājvalstis, kurās pastāv alternatīvas mājokļu nodrošināšanai, ziņoja par konkrētiem pasākumiem, lai atbalstītu pieteikumu iesniedzējus ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Vairumā gadījumu nepavadīti nepilngadīgie tika izslēgti no šīm alternatīvām mājokļu nodrošināšanai.
- Uzraudzības pieejas dažādās valstīs atšķiras. Dažas valstis izmanto centralizētas valsts datu bāzes, kurās tiek reģistrēti personas dati un uzskaitīti izmaksātie pabalsti, kā arī tiek organizētas periodiskas tikšanās, lai pārliecinātos par tiesību saglabāšanos un aktuālo dzīvesvietu. Citas valstis galvenokārt paļaujas uz pieteikuma iesniedzēju pienākumu reģistrēt adreses maiņu vai uz to pabalstu administrēšanai atbildīgo vietējo iestāžu veikto uzraudzību.
Lai iepazītos ar pilnu salīdzinošo analīzi un secinājumiem, lūdzu, izlasiet pilno ziņojumu