EMN

OECD Starptautiskās migrācijas pārskats 2025./2026. un Ziņojums par Latviju

Kādas ir jaunākās tendences, kas ietekmē migrāciju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs?

  1. gada 12. novembrī ir publicēts 50. izdevums OECD nozīmīgākajai publikācijai par starptautisko migrāciju – Starptautiskās migrācijas pārskats 2025./ 2026. Pārskatā ir izvērtētas nesenās politikas izmaiņas migrācijas pārvaldības un integrācijas jomā OECD valstīs. Izdevumā iekļautas divas īpašas nodaļas: viena par darbaspēka migrācijas ieguldījumu darbaspēka trūkuma novēršanā ilgtermiņa aprūpes nozarē, bet otra — par kanāliem, caur kuriem migrācija var ietekmēt produktivitātes pieaugumu. Publikācijā iekļauti vairāk nekā 40 OECD valstu apraksti un detalizēts statistikas pielikums.

Saskaņā ar publikācijas datiem 2025. gadā pastāvīgā imigrācija uz OECD valstīm samazinājās jau otro gadu pēc kārtas, sarūkot par 1,6 % līdz 6,1 miljonam jaunu pastāvīgo imigrantu, taču joprojām pārsniedzot 2019. gada rādītājus par 12,5 %. Imigranti tagad veido 12 % no ESAO iedzīvotāju skaita un 16 % no nodarbināto skaita, ievērojami veicinot nodarbinātības pieaugumu daudzās valstīs.

Publikācijā iekļautā informācija liecina, ka pastāvīgā migrācija, kas plašā nozīmē aptver cilvēkus, kuri pārceļas ģimenes, darba vai humanitāru iemeslu dēļ un kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās tiesības, vairākās galvenajās galamērķa valstīs samazinājās, savukārt citās valstīs imigrācijas plūsmas turpināja pieaugt. Ģimenes apvienošanās joprojām bija galvenais pastāvīgās migrācijas iemesls, veidojot 45 % no kopējā imigrācijas apjoma. Darba migrācija (20 %) palielinājās, savukārt humanitārā migrācija (10 %) ievērojami samazinājās, 2025. gadā sarūkot par 26 %.

Papildus nesenajām migrācijas tendencēm pārskatā tiek izvērtēts, kā migrācija var palīdzēt OECD valstīm risināt ilgtermiņa ekonomiskās problēmas, tostarp produktivitātes pieauguma palēnināšanos un darbaspēka trūkumu, kas saistīts ar sabiedrības novecošanos.

Apskatīt Starptautiskās migrācijas pārskatu 2025./2026.

Laikā no 2026. gada 19.-21. oktobrim, Parīzē notika kārtējā OECD  Migrācijas ekspertu sanāksme, kurā valstu pārstāvji stāstīja par aktuālām izmaiņām darbaspēka migrācijas, starptautiskās aizsardzības un citām ar migrāciju saistītām jomām. Katram valsts pārstāvim ir jāsagatavo migrācijas un patvēruma jomas ziņojums par savu valsti.

Daudzas OECD valstis saskaras ar izaicinājumiem kā līdzsvarot  darba spēka trūkumu un vēlmi ierobežot imigrāciju. 21. oktobrī notika seminārs, kurš bija veltīts integrācijas jomai, tai skaitā Ukraiņu bēgļu integrācijai, kur Polijas, Lietuvas un Kanādas pārstāvji dalījās pieredzē ar ukraiņu bēgļu integrāciju. Minēto sesiju vadīja Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta eksperte Ilze Siliņa-Osmane.

OECD ziņojums par migrāciju Latvijā (2025–2026)

Šis ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) migrācijas ekspertu grupas ziņojums par Latviju, ko sagatavojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Dokumentā apkopota visaptveroša analīze un statistikas dati par migrācijas tendencēm, integrāciju darba tirgū un nozares politikas attīstību laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam (ieskaitot būtiskākās izmaiņas līdz 2026. gada rudenim).

Galvenās ziņojumā aplūkotās tēmas:

  • Demogrāfija un migrācijas plūsmas: Iedzīvotāju skaita dinamika, imigrācijas un emigrācijas rādītāji, kā arī uzturēšanās atļauju statistika.
  • Migrācijas politikas un likumdošanas izmaiņas: Jaunais Imigrācijas likums (spēkā no 2026. gada 15. septembra), stingrāki drošības un kontroles pasākumi, Krievijas nebiometrisko pasu neatzīšana, kā arī izmaiņas “zaļā koridora” nosacījumos uzņēmējiem.
  • Nodarbinātība un investīcijas: Ārvalstu darbaspēka piesaistes tendences, atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī jaunie nosacījumi investoru uzturēšanās atļaujām.
  • Ārvalstu studentu politika: Studentu imigrācijas rādītāji, augstskolu atbildības stiprināšana un pasākumi ļaunprātīgas studiju kanālu izmantošanas novēršanai.
  • Patvērums un robežu drošība: Patvēruma meklētāju skaita pieaugums, ES Migrācijas un patvēruma pakta ieviešana, nelikumīgās migrācijas novēršana uz austrumu robežas un brīvprātīgās atgriešanās programma.
  • Integrācija un atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem: Sabiedrības integrācijas fonda “Vienas pieturas aģentūras” darbs, vienotas valsts valodas apguves sistēmas veidošana, kā arī valsts atbalsta transformācija un nodarbinātības rādītāji Ukrainas pilsoņiem Latvijā.
  • Remigrācija un diaspora: Reemigrantu atgriešanās tendences, jaunā informatīvā platforma remigracija.lv, atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un pētījums par diasporas investīcijām.

Ziņojums kalpo kā vērtīgs informatīvs un analītisks resurss politikas veidotājiem, pētniekiem, uzņēmējiem un ikvienam interesentam par aktuālajiem migrācijas procesiem Latvijā.

OECD ziņojums

Skip to content