Eiropas migrācijas tīkls ir publicējis informācijas kopsavilkumu par to, kā valstis risina jautājumu par migrantu bērnu piekļuvi izglītībai. Kvalitatīvas izglītības savlaicīgas pieejamības nodrošināšana ir būtiska migrantu bērnu integrācijai un vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai visā ES. Izglītība ir būtiska kopīgu vērtību veicināšanai, iekļaušanas sekmēšanai un bērniem neatkarīgi no viņu migrācijas izcelsmes vai sociālekonomiskā statusa sociālās mobilitātes iespēju nodrošināšanai.
Šajā EMT kopsavilkumā sniegts pārskats par valstu līmeņa pasākumiem, kas atbalsta migrantu bērnu piekļuvi pamatskolām un vidusskolām 25 EMN dalībvalstīs un novērotājvalstīs. Kopsavilkuma nolūkos migrantu bērni tiek saprasti kā trešo valstu pilsoņi, kuri uzturas valstī likumīgi un ir vecumā no 6 līdz 18 gadiem (pamatizglītība lielākajā daļā Eiropas izglītības sistēmu parasti sākas sešu/ septiņu gadu vecumā).
Apkopotā informācija liecina, ka gandrīz visas iesaistītās valstis ir ieviesušas valsts pasākumus, lai atbalstītu lingvistisko, sociālo un emocionālo integrāciju skolās. Neraugoties uz pastāvīgajiem šķēršļiem, piemēram, valodas grūtībām un nevienlīdzīgiem mācību rezultātiem, visā Eiropā parādās laba prakse.
Visbiežāk izmantotais pasākums ir atbalsts vietējās valodas apguvei. Cits bieži izmantots atbalsta pasākums ir sagatavošanas, pārejas vai pārejas klases. Psihosociāls atbalsts tiek sniegts, lai palīdzētu migrantu bērniem pielāgoties atšķirīgai izglītības videi. Cits bieži izmantots atbalsta pasākums ir vecāku iesaistīšana kā galvenajām atsauces personām, lai palīdzētu migrantu bērniem pielāgoties uzņēmējvalsts izglītības videi.
Ziņotās problēmas ietver valodas barjeras, atšķirības izglītības sistēmās, kvalificētu skolotāju trūkumu, kas varētu mācīt divvalodu vai daudzvalodu klasēs, nepietiekamu uzmanību migrantu bērnu īpašajām vajadzībām, pieaugošu migrantu bērnu marginalizācijas tendenci, kā arī administratīvās barjeras. Ziņotās šo problēmu sekas ietver sliktu apmeklējumu un augstāku skolas pārtraukšanas rādītāju migrantu bērnu vidū.
Labā prakse ir saistīta ar valodu apmācību, skolotāju apmācību, vecāku un aprūpētāju aktīvu iesaistīšanos bērnu izglītībā un legāli uzturošos trešo valstu pilsoņu iecelšanu par skolotājiem vai atbalsta personālu.