Informācijas pārskats papildina EMT pieaugošo darbu apjomu, kas veltīts starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai un integrācijai. Piedāvājot salīdzinošu analīzi par to, kā izvietoti izmitināšanas centri un kā tiek veidotas attiecības ar vietējām kopienām, tā mērķis ir sniegt vērtīgu informāciju politikas veidotājiem, dažādām institūcijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, kas vēlas veicināt līdzsvarotu, iekļaujošu un ilgtspējīga pieeja uzņemšanai visā Eiropā.
Pārskats sniedz salīdzinošu analīzi par to, kā 23 EMT dalībvalstis un Serbija izvieto izmitināšanas centrus un sadarbojas ar vietējām pašvaldībām. Pārskatā apkopoti notikumi līdz 2025. gada februārim un sniegts ieskats valstu pieejās plānošanai, komunikācijai un sabiedrības iesaistīšanai, tostarp labā prakse un kopējās problēmas.
Pārskatā analizēta starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju sadale pa izmitināšanas centriem un izmitināšanas centru sadale valsts teritorijā, kas notiek pēc noteiktiem kritērijiem – reģionālā demogrāfija, infrastruktūra, tuvums pakalpojumiem un individuālo vajadzību novērtējumus, piemēram, veselības stāvoklis, ģimenes stāvoklis. Dažas valstis ir ieviesušas algoritmiskas saskaņošanas rīkus, lai atbalstītu efektīvāku sadali un integrācijas rezultātus.
Pārskatā apskatīti scenāriji kā valstis izplata informāciju par jaunu izmitināšanas centru atvēršanu. Ir dažas valstis, kas paļaujas uz vadlīnijām vai individuālu informācijas izplatīšanu. Ir valstis, kas pirms jaunu izmitināšanas centru atvēršanas vai to atvēršanas brīdī, sadarbojas ar vietējām iestādēm un ievēlētajiem pārstāvjiem, kā arī atsevišķās valstīs tiek veidota sadarbība ar vietējām pašvaldībām.
Piemēram, Beļģijā valsts uzņemšanas aģentūra izplata skrejlapas vietējiem iedzīvotājiem, rīko informācijas sesijas ar ieinteresētajām personām un ieceļ kontaktpersonas pirms centra atvēršanas. Informācijas izplatīšanas pasākumi ir ļoti daudzveidīgi — no sanāksmēm pašvaldības ēkā un informatīvajiem biļeteniem līdz specializētiem kontaktpunktiem un atvērto durvju dienām. Īrijā vietējā informācijas izplatīšana ir strukturēta ap kopienas integrācijas forumiem, bet Nīderlandē ir izdotas valsts vadlīnijas, lai atbalstītu pašvaldību iesaistīšanos un pārvaldītu sabiedrības informēšanu.
Pārskatā uzsvērts, ka vairums valstu saskaras ar grūtībām sadarbībā ar vietējām ieinteresētajām personām, jo īpaši reģionos, kur iepriekš nav bijusi daudzkultūru kopienu pieredze. Bieži sastopamas problēmas ir vietējo iedzīvotāju un ievēlēto amatpersonu pretestība, politiskās gribas trūkums un politiskās spriedzes. Mazāks skaits valstu ziņoja par komunikācijas kavēšanos un sarežģītiem koordinācijas mehānismiem. Šīs grūtības var ietekmēt ne tikai izmitināšanas centru atvēršanu, bet arī to veiksmīgu integrāciju vietējās pašvaldībās.
Pārskatā ietvertos labas prakses piemērus var iedalīt piecās kategorijās:
• pasākumi, lai atbalstītu izmitināšanas centru atvēršanu;
• pasākumi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un integrētu centrus pašvaldības dzīvē;
• finansiāls atbalsts pašvaldībām, kuru teritorijā tiek iekārtots izmitināšanas centrs;
• skaidra, pārredzama un proaktīva komunikācija ar ieinteresētajām personām;
• koordinācijas mehānismi pēc atvēršanas.