Publicēts EMN un ESAO kopīgais pētījums “Darbaspēka migrācija darbaspēka trūkuma laikā”, kas sniedz visaptverošu pārskatu par darba migrācijas tiesību aktiem, politiku, iniciatīvām un praksi, kas vērsta uz trešo valstu pilsoņiem EMN dalībvalstīs un Serbijā laikposmā no 2021. gada janvāra līdz 2024. gada jūnijam. Tajā izvērtēts, kā darba migrācija tiek izmantota, lai risinātu pašreizējo un nākotnes darbaspēka trūkumu, aptverot galvenās izcelsmes valstis un svarīgākās darba nozares. Pētījumā uzsvērtas problēmas, ar kurām saskaras valstis, un prakse, ko tās izmanto saistībā ar darba migrāciju.
Darbaspēka trūkums skar visus prasmju līmeņus un vairākas nozares EMN dalībvalstīs un novērotājvalstīs, kā arī OECD valstīs, tostarp veselības aprūpi, būvniecību un IKT. Valstis saskaras ar nepieciešamību piesaistīt, noturēt un integrēt ārvalstu darbiniekus, un politikas veidotājiem ir nepieciešama uzticama informācija par to, kā tiek piemērota darba migrācija, kādi ir tās izaicinājumi un kādas pieejas tiek uzskatītas par efektīvām. Šajā kontekstā pētījumā sniegts ieskats EMN dalībvalstu un Serbijas pieejās, attīstībā un pieredzē saistībā ar darbaspēka migrāciju.
Pētījumā sniegti šādi secinājumi:
- Darbaspēka migrācija arvien vairāk tiek atzīta par galveno stratēģiju, lai risinātu pastāvīgo darbaspēka trūkumu EMN dalībvalstīs un novērotājvalstīs, ko izraisa problēmas darbinieku pieņemšanā, demogrāfiskās izmaiņas, ekonomiskās pārmaiņas un COVID-19 pandēmijas ilgstošā ietekme.
- Darbaspēka trūkums bieži tiek definēts kā nelīdzsvarotība starp vakancēm un pieejamajiem darbiniekiem, ko novērtē, izmantojot kvantitatīvus rādītājus un kvalitatīvus novērtējumus par prasmju neatbilstību.
- Kopš 2021. gada daudzas valstis ir īstenojušas plašas tiesiskās un politiskās reformas, apvienojot pieprasījuma vadītas un jauktas pieejas, kā arī pasākumus, piemēram, digitalizāciju un paātrinātās procedūras.
- Ārvalstu talantu piesaistīšana bieži vien ir atkarīga no darba devēju iniciatīvām un privātajām darbā iekārtošanas aģentūrām, tostarp divpusējiem nolīgumiem, kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem un dažādām darbā iekārtošanas kampaņām.
- EMN dalībvalstis zināmā mērā paļaujas uz ES iniciatīvām, kas izstrādātas kopš 2021. gada, piemēram, talantu partnerības un migrācijas partnerības mehānisma projektiem, lai atbalstītu darbaspēka migrāciju.
- Valstis ziņo par tādiem izaicinājumiem kā pārāk kvalificētu darbinieku pieņemšana darbā, valodas un kultūras integrācijas barjeras, ekspluatācijas risks, slikti darba un dzīves apstākļi, kā arī papildu spiediens uz mājokļu tirgu un sabiedriskajiem pakalpojumiem.