Laika periodā no 2025. gada oktobra līdz 2025. gada decembrim ir bijušas vairākas izmaiņas un jaunumi, kas skāruši Eiropas Savienības migrācijas politiku, arī reģionāli.
ES kontekstā 12. oktobrī sāka darboties automātiskā EES sistēma, kas fiksē trešo valstu pilsoņu ierašanos valstī īstermiņā. Šī sistēma pakāpeniski tiks pieņemta dalībvalstīs. Papildus, 18. novembrī tika pieņemts lēmums par ES Talantu fonda izveidi, kas būs pirmā ES mēroga platforma, kas atbalstīs starptautisku prasmju un talantu piesaistīšanu no trešām valstīm visos prasmju līmeņos, lai aizpildītu profesijas, kurās ir darbaspēka trūkums.
Baltijas jūras reģionā arī ir jaunumi, sākot ar Zviedriju, kura 19. decembrī pieņēma provizorisku plānu par 2026. gada prioritātēm, fokusējoties uz emigrantu atgriešanu. Somija 3. oktobrī pabeidza pārskatīšanu par valsts ceļošanas dokumenta definīciju, kas nepieciešama uzturēšanās atļaujas izsniegšanai un pilsonības statusa noteikšanai. Pārskatīšanas rezultātā tika secināts, ka Palestīnas pašpārvaldes izsniegtie ceļošanas dokumenti atbilst prasībām un tiek uzskatīti par valsts ceļošanas dokumentiem. 22. decembrī Somija paziņoja, ka ieviesīs stingrākus nosacījumus pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Latvijā 2. oktobrī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz lielākus ierobežojumus uzturēšanās atļauju izsniegšanai personām ar kriminālu vēsturi. 3. decembrī tika pieņemti grozījumi Likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, samazinot plānoto 2026. gada budžetu par 25 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gadu, pielāgojot atbalstu pašreizējām vajadzībām un budžeta ierobežojumiem.
Balstoties uz trauslo drošības stāvokli pie Baltkrievijas robežas, Latvija 22. decembrī nolēma pagarināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmu līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Apskatītajā laika periodā Eiropas migrācijas tīkla dalībvalstis un novērotājvalstis ir īstenojušas dažādas reformas, koncentrējoties uz drošību, nodarbinātību un integrāciju. Plašāka informācija pieejama ceturkšņa ziņojumā.