EMN

Ad-hoc apkopojums par digitālām nomadu vīzām Eiropas Savienībā

Attālinātais darbs mūsdienās ieņem arvien noturīgākas pozīcijas darba tirgū. Eiropas Savienībā vairākas valstis ir piemērojušās izmaiņām darba vidē un ieviesušas digitālās nomadu vīzas trešo valstu pilsoņiem attālinātā darba veikšanai. Lai ļautu politikas veidotājiem detalizētāk izvērtēt digitālās nomadu vīzas ieviešanas iespējas Latvijā, Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts uzdeva jautājumu pārējām ES dalībvalstīm, lai noskaidrotu to pieredzi.

Uzdotais jautājums ļāva iegūt atbildes uz jautājumu par dalībvalstu pieredzi digitālās nomadu vīzas izmantošanā, lai piesaistītu trešo valstu pilsoņus, kas veic attālinātu darbu pilsonības vai citā valstī.

Informāciju iesniedza Austrija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija.

Lielākā daļa ES dalībvalstu[1] norādīja, ka viņu valstīs nav iespējams iegūt šāda tipa vīzu un diskusijas par tās ieviešanu šobrīd nenotiek.

Piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā, Somijā pašlaik šāda vīza nav ieviesta, tomēr tiek apspriesta iespēja to ieviest. Polija, skaidrojot, kāpēc esošais regulējums neļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt digitālo nomadu vīzu, min, ka darbs ir jāveic tieši Polijas teritorijā un attālinātais darbs citā valstī nav pamats vīzas izsniegšanai

Tikai divās valstīs – Horvātijā un Igaunijā – ir pieejama digitālā nomadu vīza, kas dod iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu attālināti citās valstīs, pašiem trešo valstu pilsoņiem atrodoties šajās ES valstīs. Nomadu vīzas saņemšanas kritēriji abās valstīs ir atšķirīgi, piemēram, Igaunijā ir jāapliecina, ka personai minimālā mēnešalga ir vismaz 3504 eiro, jāuzrāda apdrošināšanas polise, kā arī jāpierāda, ka ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, iebraucot Šengenas zonā 116,8 eiro apmērā dienā.

Savukārt Horvātija lūdz iesniegt šādus dokumentus: mērķa apliecinājums – darba līgums vai cits dokuments, kas pierāda, ka persona strādā ar saziņas tehnoloģiju starpniecību pie ārzemju darba devēja vai savā uzņēmumā, kas nav reģistrēts Horvātijā; ceļošanas dokumenta kopiju,  apdrošināšanas polisi, apliecinājumu par regulāriem ienākumiem,  izziņu par nesodāmību, kā arī jānorāda adrese, kur persona apmetīsies.

Horvātija līdz šim ir saņēmusi 105 pieteikumus, no kuriem 31 ir apstiprināts un lielākais pretendentu skaits ir no ASV, Lielbritānijas un Krievijas. Igaunija ir saņēmusi 93 pieteikumus, 65 personām ir izsniegta vīza un lielākais pretendentu skaits ir no ASV, Krievijas un Kanādas.

Igaunija norāda uz risku, ka vīza var tikt izmantota ļaunprātīgi. Lai to mazinātu tiek pieprasīts pierādījums par pietiekamiem līdzekļiem, kas sedz iztiku un atgriešanos mītnes valstī. Kā galveno ieguvumu Igaunija min, ka šī vīza saskan ar izmaiņām darba pasaulē, kā arī tas kalpo kā instruments, piesaistot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju talantus.


[1] Bulgārija, Čehija, Francija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Ungārija , Vācija Zviedrija.

Skip to content