Eiropas migrācijas tīkls (EMT) sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ir sagatavojis ziņojumu par migrācijas diplomātijas nozīmi starptautiskās sadarbības veicināšanā efektīvai migrācijas pārvaldībai. Ziņojumā aprakstīti diplomātiskie instrumenti, prakse un problēmas, kas saistītas ar migrācijas diplomātiju EMT dalībvalstīs un novērotājvalstīs, sniedzot piemērus no ESAO valstīm, galveno uzmanību pievēršot labai praksei, problēmām un ietekmei pārrobežu pārvietošanās pārvaldībā.
Migrācijas diplomātija ir kļuvusi par būtisku starptautiskās migrācijas politikas sastāvdaļu starp EMT dalībvalstīm un novērotājvalstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm to integrē savā migrācijas lietās, bet sešas citas ziņo par ierobežotu iesaistīšanos migrācijas diplomātijā, lielā mērā pateicoties to stratēģiskajai saskaņotībai ar Eiropas Savienības iniciatīvām, kā arī ierobežotajiem valstu resursiem. Šīm valstīm dalība ES līmeņa migrācijas diplomātijas iniciatīvās piedāvā praktiskāku pieeju starptautiskajām migrācijas lietām nekā neatkarīgu divpusēju nolīgumu īstenošana.
Ziņojumā ir detalizēti aprakstīti dažādi instrumenti, ko parasti izmanto migrācijas diplomātijā, piemēram, divpusēji nolīgumi, saprašanās memorandi, nodomu deklarācijas un īpašu sūtņu vai diplomātisko pārstāvju iecelšana. Divpusējie nolīgumi ir viens no visplašāk pieņemtajiem instrumentiem, kas risina konkrētus jautājumus, piemēram, atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglošanu vai ietver plašākus migrācijas partnerības nolīgumus.
Lai gan migrācijas diplomātija var racionalizēt starptautisko sadarbību migrācijas jomā, EMT dalībvalstis un novērotājvalstis saskaras arī ar ievērojamām problēmām sarunās par šiem nolīgumiem. Šķēršļi ietver efektīvas koordinācijas nepieciešamību dažādos pārvaldes līmeņos, resursu piešķiršanu un ilgtspējīgu sistēmu izveidi, kas atzīst katra partnera spējas.
Saskaņā ar ziņojumā ietverto informāciju, veiksmīga migrācijas diplomātija ir atkarīga no vairākiem galvenajiem faktoriem, tostarp politiskās stabilitātes partnervalstīs, stabila tiesiskā regulējuma un institucionālās koordinācijas.
Ziņojumā migrācijas diplomātijas pieejas ir klasificētas kā “piespiedu migrācijas diplomātija”, kas balstās uz sodiem vai negatīviem nosacījumiem, un “kooperatīvā migrācijas diplomātija”, kuras pamatā ir atlīdzība vai pozitīvi nosacījumi. Lai gan katras pieejas politikas rezultāti atšķiras atkarībā no iesaistīto valstu politiskā un sociālā konteksta, abi ir izrādījušies ietekmīgi migrācijas diplomātijas politikas veidošanā nosūtītājvalstīs, saņēmējvalstīs un tranzītvalstīs.
Ziņojumā iekļauti piemēri migrācijas diplomātijas instrumentiem ESAO valstīs ārpus ES. Tie ietver Losandželosas deklarāciju par migrāciju (2022.), kas veicina sadarbību visā Amerikā, izmantojot četrus pīlārus, kas sastāv no stabilitātes, migrācijas ceļiem, humānas pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas; Austrālijas Klusā okeāna Austrālijas darbaspēka mobilitātes shēma, kas nodrošina darbu Klusā okeāna salu iedzīvotājiem; un Japānas ekonomisko partnerattiecību līgumi, kas ļauj medmāsām un aprūpes darbiniekiem no Indonēzijas, Filipīnām un Vjetnamas strādāt Japānā, nodrošinot iespēju uz nenoteiktu laiku.
Ziņojuma mērķis ir dot ieguldījumu diskusijās par migrācijas pārvaldību, uzsverot sadarbības sistēmu un diplomātisko stratēģiju nozīmi. Informācija sniedz ieskatu politikas efektivitātē, vienlaikus apzinot jomas, kurās jāveic uzlabojumi, piedāvājot ieskatu gan par panākumiem, gan izaicinājumiem migrācijas pārvaldībā starptautiskā mērogā.
Ziņojums angļu valodā ‘Migration Diplomacy: An analysis of policy approaches and instruments’