Eiropas Migrācijas tīkls (EMT) ir publicējis „Patvēruma un migrācijas pārskatu par 2025. gadu”, kurā sniegta visaptveroša informācija par galvenajām juridiskajām, politiskajām un operatīvajām norisēm patvēruma un migrācijas jomā visās EMT dalībvalstīs un novērotājvalstīs, ieskaitot attiecīgos statistikas datus, par laika posmu no 2025. gada janvāra līdz decembrim.
Galvenās tendences patvēruma un migrācijas jomā
Uz 2025. gada 1. janvāri trešo valstu pilsoņu īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita atšķīrās starp EMT dalībvalstīm un Norvēģiju. Lielākajā daļā valstu trešo valstu pilsoņi veidoja no 5 % līdz 10 % no iedzīvotāju skaita, savukārt Kiprā, Igaunijā, Latvijā (ieskaitot nepilsoņus), Luksemburgā un Spānijā šis īpatsvars bija 10 % vai vairāk. Nelikumīgā ieceļošana Eiropas Savienībā (ES) un pirmreizējie starptautiskās aizsardzības pieteikumi 2025. gadā turpināja samazināties — pie ES ārējām robežām tika konstatēti 180 211 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi, kas ir par 25 % mazāk nekā 2024. gadā. Arī pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gadu — no 912 425 pieteikumiem 2024. gadā līdz 669 710 pieteikumiem 2025. gadā, kas ir samazinājums par 27 %.
Tajā pašā laikā ES un Norvēģijā izsniegto vienoto Šengenas īstermiņa vīzu skaits 2025. gadā pieauga līdz vairāk nekā 9,5 miljoniem, salīdzinot ar gandrīz 9,3 miljoniem 2024. gadā.
Lai gan publikācijas brīdī vēl nebija pieejami statistikas dati par legālo migrāciju 2025. gadā, ziņojumā ir uzsvērti turpinātie politiskie centieni, lai atvērtu mērķtiecīgas legālās migrācijas iespējas augsti kvalificētiem darbiniekiem, studentiem un citām talantu grupām, vienlaikus stiprinot aizsardzības pasākumus pret ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu. Tajā ir izklāstītas arī izmaiņas vīzu politikā, tostarp vīzu apturēšanas mehānisma pārskatīšana, mērķtiecīgi vīzu ierobežojumi un izmaiņas vīzu atvieglojumu kārtībā.
Galvenās izmaiņas politikas un operatīvajā jomā
Legālā migrācija
Ņemot vērā darba tirgus vajadzības un pieaugošo globālo konkurenci par talantiem, daudzas valstis ieviesa mērķtiecīgus pasākumus, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus, studentus, pētniekus un citas talantu grupas. Tajā pašā laikā valstis pastiprināja aizsardzības pasākumus pret legālo migrācijas ceļu ļaunprātīgu izmantošanu un ieviesa stingrāku kontroli attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos un pilsonības piešķiršanu, reaģējot uz drošības apsvērumiem, nelikumīgo migrāciju un sekundāro pārvietošanos.
Patvēruma un migrācijas pārvaldība
Arī 2025. gadā viena no galvenajām prioritātēm bija slodzes pārvaldība patvēruma un uzņemšanas sistēmās. Valstis ieviesa pasākumus, lai uzlabotu patvēruma procedūru efektivitāti, pastiprinātu nepamatotu pieteikumu identificēšanu un pielāgotu uzņemšanas sistēmas, lai reaģētu uz pieprasījuma svārstībām un spiedienu uz kapacitāti.
2025. gadā tika atzīmēta arī Šengenas līguma 40. gadadiena un Bulgārijas un Rumānijas pilnīga pievienošanās Šengenas zonai. Iebraukšanas/izbraukšanas sistēmas ieviešana 2025. gada oktobrī bija nozīmīgs pagrieziena punkts ārējo robežu pārvaldības modernizācijā, vienlaikus turpinājās sagatavošanās darbi Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas ieviešanai.
Digitalizācija 2025. gadā saglabāja savu nozīmīgo lomu kā visaptveroša tendence, atbalstot patvēruma un migrācijas sistēmu modernizāciju, uzlabojot efektivitāti, racionalizējot administratīvos procesus un pilnveidojot pakalpojumu sniegšanu. Valstu līmeņa attīstība aptvēra vairākas politikas jomas, tostarp legālo migrāciju, integrāciju, starptautisko aizsardzību, robežu pārvaldību un atgriešanos, ieskaitot pasākumus, kas atbalsta liela mēroga ES informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu.
Integrācija
Integrācijas politika joprojām bija vērsta uz dalību darba tirgū, valodas apguvi un prasmju atzīšanu. Prioritāte joprojām bija arī no Ukrainas pārvietoto personu stāvoklis, un valstis arvien plašāk ieviesa pasākumus, lai atbalstītu ilgtermiņa integrāciju un pāreju no pagaidu aizsardzības, vienlaikus pielāgojot mājokļu, veselības aprūpes un sociālā atbalsta sistēmas.
Neaizsargātās grupas
Pārskatā ir aplūkoti arī pasākumi neaizsargāto grupu aizsardzībai, tostarp nepilngadīgajiem bez pavadības un cilvēku tirdzniecības upuriem. Starp panākumiem minēti uzlabojumi identifikācijas un vecuma noteikšanas procedūrās, aizbildniecības sistēmu reformas un uzņemšanas apstākļu pielāgojumi, kā arī tiesiskā un politiskā regulējuma stiprināšana, lai risinātu darba ekspluatācijas problēmu un nodrošinātu piekļuvi tiesībām un aizsardzībai.
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskā sadarbība joprojām bija svarīgs instruments, lai risinātu virkni migrācijas politikas prioritāšu, tostarp darbaspēka trūkumu, nelikumīgās migrācijas pamatcēloņus, cilvēku tirdzniecības apkarošanu un atgriešanas procesa stiprināšanu. Tā atspoguļoja pastāvīgo uzsvaru uz mērķtiecīgām partnerībām ar trešām valstīm, izmantojot darbaspēka mobilitātes partnerības, atgriešanas un readmisijas nolīgumus, cilvēku tirdzniecības apkarošanas iniciatīvas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Šīs norises atbilst ES migrācijas politikas ārējai dimensijai, kas veicina visaptverošu sadarbību ar partnervalstīm visās migrācijas jomās.