Kāda veida datus vāc ES dalībvalstis un Norvēģija un kā dati tiek pārvaldīti dažādos patvēruma procedūras posmos? Šis jaunais EMT izpētes darbs sniedz salīdzināmu informāciju un piemērus no 25 valstīm par dažādiem datu pārvaldības aspektiem, ieskaitot datu salīdzināšanu ar nacionālajām un starptautiskajām datubāzēm, datu kvalitātes precizitāti un datu aizsardzības jautājumiem un atspoguļo situāciju un norises laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 24 ES dalībvalstīs un Norvēģija. Pētījums rada labāku izpratni par visā ES pastāvošo politiku un procesu.
Izpētes darba secināts, ka patvēruma procedūras laikā parasti tiek iegūti dati par patvēruma meklētāja vārdu, dzimšanas datumu, pilsonību, veselības stāvokli, personas ievainojamību un neaizsargātības līmeni, tiek uzglabāta informācija par ģimenes locekļiem, kas jau atrodas dalībvalstī, kā arī patvēruma meklētāja fotoattēli un pirkstu nospiedumi un kontaktinformācija. Šādus datus galvenokārt vāc, izmantojot mutiskas intervijas, anketas un elektroniskus rīkus biometrisko datu iegūšanai. Vairākas dalībvalstis datu vākšanas procesā ir sākušas izmantot arī sociālo mediju analīzi, mobilo ierīču un mākslīgā intelekta analīzi. ES tiesību akti par datu aizsardzību pieprasa, lai dalībvalstīm būtu ieviesti drošības pasākumi, lai nodrošinātu tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu. Lielākā daļa dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija, un Norvēģija salīdzina datus par patvēruma meklētājiem ar Eiropas (Vīzu informācijas sistēmu (VIS), Šengenas informācijas sistēmu (SIS)) un valstu datubāzēm.
Kopš 2014. gada lielākajai daļai dalībvalstu ir bijušas problēmas datu pārvaldībā. Šīs problēmas galvenokārt ir saistītas ar cilvēku vai finanšu resursu trūkumu un (nacionālo) datu bāzu savietojamību. Izmaiņas, ko dalībvalstis ieviesušas, reaģējot uz šīm problēmām, ir datu bāzu konsolidācija, lai palielinātu savietojamību, patvēruma pieteikumu novirzīšana noteiktu prioritāšu noteikšanai un ārkārtas pasākumu īstenošana, lai atvieglotu patvēruma procesu laikā, kad ir daudz pieteikumu.
Latvijā ir centralizēta patvēruma sistēma, kur atbildīgās ir Iekšlietu ministrijas padotības iestādes – Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Patvēruma meklētājs Latvijā var izteikt vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu mutvārdos un rakstveidā un to izdarīt var: Valsts robežsardzē, PLMP vai Valsts policijā. Latvijā ievāktos datus par personām uzglabā vienā no trim veidiem – uz papīra, datu bāzē vai elektroniskā failā. Patvēruma meklētājiem tiek sniegts mutisks skaidrojums par personas datu ieguves mērķi, konfidencialitātes principu iegūto datu apstrādē, kā arī to, ka piekļuve datiem ir tikai patvēruma procedūra iesaistītajām institūcijām, kuru darbiniekiem nav tiesību izpaust šo informāciju trešajām personām bez paša patvēruma meklētāja piekrišanas, kā arī tiek veikti citi drošības pasākumi, kas aizsargā šīs personas datus.