Eiropas Migrācijas tīkls (EMT) ir publicējis pētījumu “Cilvēku tirdzniecība – starptautiskā dimensija”, kurā izklāstīti 25 EMT dalībvalstu un novērotājvalstu centieni apkarot cilvēku tirdzniecību.
Pētījumā aplūkota politika, kas saskaņota ar Eiropas Savienības (ES) stratēģiju cīņai pret cilvēku tirdzniecību 2021.-2025. gadam, aptverot cilvēku tirdzniecības novēršanu, tiesībaizsardzību, atbalstu upuriem un starptautiskās sadarbības. Pētījumā uzsvērtas problēmas, labā prakse un notiekošās diskusijas, lai stiprinātu turpmāko politikas attīstību.
Lai gan daudzi cilvēku tirdzniecības upuri ES ir ES pilsoņi, dati par trešo valstu valstspiederīgajiem liecina, ka 2022. gadā tie bija 63,1 % no cilvēku tirdzniecības upuriem, savukārt laika posmā no 2019. – 2021. gadam tie bija aptuveni 43 %. Tajā pašā laikā daudzi upuri joprojām netiek atklāti.
EMT dalībvalstis un novērotājvalstis ir īstenojušas virkni politikas pasākumu, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecības starptautisko dimensiju. Prioritārās tematiskās jomas ir noziegumu novēršana, cietušo aizsardzība, tiesībaizsardzības koordinācija un vainīgo kriminālvajāšana. Daudzas valstis koncentrējas uz konkrētām trešām valstīm, reģioniem vai migrantu grupām, atspoguļojot pielāgotas pieejas, lai efektīvi novērstu cilvēku tirdzniecības riskus.
Lielāko daļu valsts pasākumu, kas īpaši vērsti uz trešo valstu valstspiederīgajiem EMT dalībvalstīs un novērotājvalstīs, īsteno starptautiskas organizācijas (galvenokārt IOM) un/vai NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tos finansē no valsts un ES līdzekļiem.
Lielākā daļa valstu pievēršas starptautiskajai dimensijai kā daļai no plašākām cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģijām, sasaistot politiku ar migrācijas, patvēruma, robežu pārvaldības un organizētās noziedzības pasākumiem. Lai gan nevienai valstij nav īpašas politikas, kas būtu vērsta tikai uz cilvēku tirdzniecības starptautisko dimensiju, daudzas valstis integrēja cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus esošajās valsts stratēģijās.
EMT dalībvalstis un novērotājvalstis pētījuma ietvaros norādīja, ka ir jāpastiprina cietušo identificēšana un aizsardzība, arī veicot finanšu izmeklēšanu, digitālo uzraudzību un reaģējot uz darba ekspluatācijas gadījumiem. Citas institucionālās problēmas, uz ko tika norādīts, ietver vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar dažām trešām valstīm un papildu kapacitātes palielināšanu kompetentajās iestādēs.
Iepazīties ar tēmas īsu kopsavilkumu vai pētījuma pārskatu.