Eiropas migrācijas tīkls (EMT) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir publicējusi informatīvu ziņojumu “Pilsoniskās apmācības pasākumu īstenošana kā svarīgs instruments trešo valstu valstspiederīgo integrācijai”, galveno uzmanību pievēršot pilsoniskās orientācijas kursiem trešo valstu valstspiederīgajiem 25 EMT dalībvalstīs un novērotājvalstīs.[1] Šiem kursiem ir būtiska nozīme, integrējot trešo valstu valstspiederīgos uzņemošās valsts sabiedrībā, nodrošinot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas viņu sociālajai, kultūras un politiskajai līdzdalībai.
Efektīva migrantu integrācija uzņemošajā sabiedrībā ir galvenais uzdevums un priekšnoteikums sekmīgai migrācijas pārvaldībai. Gandrīz visos izskatītajos pilsoniskās orientācijas kursos ir iekļauti starptautiskās aizsardzības saņēmēji. 13 no informāciju sniegušajām valstīm[2] šie pilsoniskās apmācības kursi ir paredzēti visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas konkrētajā valstī.
Valstīs ir konstatēta atšķirīga pieeja pilsonisko apmācību programmu īstenošanai. 14 valstis[3] norāda, ka šo kursu pārraudzību veic viena nozīmēta ministrija, kuras atbildības joma saistīta ar iekšlietām, darbaspēku, labklājību, izglītību vai kultūru. Savukārt, Nīderlande, Somija un Zviedrija, ir deleģējušas šo funkciju pašvaldībām.
Finansējumu pilsoniskās orientācijas kursiem galvenokārt piešķir valsts iestādes, nodrošinot, ka dalībnieki nesedz kursu izmaksas. Vairākas EMT dalībvalstis ziņoja, ka kursus un apmācības vismaz daļēji finansē Eiropas Savienība. Neraugoties uz vispārējo valsts finansējuma tendenci, pastāv izņēmumi. Piemēram, Austrijā un Beļģijā dalībniekiem ir jāpiedalās noteiktu kursu izmaksu segšanā.
Pilsoniskās orientācijas kursu saturs ir balstīts uz četriem pamatelementiem: radīt izpratni par uzņēmējvalsts sociālo, politisko un kultūras realitāti; apgūt noteikumus, tiesības un pienākumus sabiedrībā; veicināt integrāciju; un nodrošināt vienlīdzīgu iespēju pieejamību. Piemēram, Igaunija ir pielāgojusi šīs programmas konkrētām mērķgrupām, kā uzņēmējiem un studentiem, tādējādi atspoguļojot pilsonisko apmācību virziena pielāgojamību.
Dalība šajos kursos var būt obligāta vai brīvprātīga atkarībā no valsts politikas un konkrētās migrantu grupas. Tādās valstīs kā Nīderlande un Francija šie kursi ir obligāti tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas iegūt ilgtermiņa dzīvesvietu. Šeit kursu neapmeklējums var atstāt negatīvas sekas uz dzīvesvietas statusa noteikšanu vai radīt finansiālas sankcijas.
Lielākā daļa valstu pielāgo apmācību grafikus, lai ņemtu vērā dalībnieku citas saistības, piemēram, darbu un bērnu aprūpi. Pusē respondentu valstu tiek piedāvāti bērnu aprūpes pakalpojumi, dodot iespēju vecākiem apmeklēt kursus. Piemēram, Austrija un Somija nodrošina kursus atsevišķi pa dzimumu grupām, savukārt Vācija ir izstrādājusi noteikumus dalībniekiem ar invaliditāti.
Arvien vairāk kursu īstenošanā tiek izmantotas digitālās metodes, lai nodrošinātu lielāku elastību. Piemēram, Francija un Polija ir izveidojušas mobilās aplikācijas. Tiešsaistes un hibrīdkursi ir pieejami 14 valstīs[4], tajā skaitā, Latvijā, paplašinot piekļuvi apmācību programmām. Tomēr joprojām pastāv problēmas attiecībā uz iesaistīšanos un mācīšanās kvalitāti šādos formātos. Neraugoties uz to, digitālās platformas ir nodrošinājušas risinājumu, jo īpaši valstīs ar izkliedētu migrantu apdzīvojumu.
Par prioritāti kļuvusi pilsonisko apmācību programmu efektivitātes novērtēšana.[5] Tas, kā tiek mērīti panākumi, var atšķirties. 14 valstis[6] norādīja, ka seko līdzi apmeklējumam. Citas valstis, tāpat kā Francija, ir ieviesušas noslēguma pārbaudījumus, lai novērtētu dalībnieku zināšanas. Turklāt septiņas valstis izmanto anketēšanu, lai gūtu kvalitatīvu ieskatu programmas efektivitātē.
Tādas valstis kā Beļģija, Igaunija, Nīderlande un Austrija ir veikušas visaptverošus novērtējumus, lai uzlabotu pilsoniskās ievirzes programmas, veicot tādus pasākumus kā kursu ilguma pagarināšana. Arī Somija un Zviedrija pārskata savas sabiedrības integrācijas programmas, lai informētu par turpmākām politikas izmaiņām. Kopumā ziņojumā iekļautās 16 valstis[7] veic oficiālus kursu novērtējumus.
[1] AT, BE, BG, CY, CZ, DE, EE, EL, ES, FI, FR, HR, HU, IE, IT, LT, LU, LV, NL, PL, SE, SI, SK, un RS.
[2] AT, BE, CY, CZ, DE, EE, EL, FI, FR, LU, LV, NL, SI.
[3] AT, BE, CZ, DE, EE, ES, FI, FR, IE, LT, NL, PL, SI, SK.
[4] AT, BE, CZ, DE, EE, EL, ES, FI, LU, LV, NL, SE, SI, SK.
[5] AT, BE, CZ, DE, EE, EL, ES, FI, FR, LU, LV, NL, PL, SE, SI, RS.
[6] BE, BG, CZ, EE, EL, ES, FR, HR, LU, NL, PL, SE, SK, RS
[7] AT, BE, CZ, DE, EE, EL, ES, FI, FR, LU, LV, NL, PL, SE, SI, RS