Ziņojumā par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2025. gadā ir iespējams iepazīties ar svarīgākajām izmaiņām tiesību aktos un novērojumiem likumīgajā migrācijā, par starptautisko aizsardzību un patvērumu, par pagaidu aizsardzību, kā arī citām migrācijas jomām. Ziņojumā ietverta informācija, kas iegūta no migrācijas politikas veidotājiem, īstenotājiem, kā arī publicētiem pētījumiem un mediju analīzes.
Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas migrācijas tīkla nacionālo kontaktpunktu izstrādāto specifikāciju, kas ļauj apkopot vienotu un salīdzināmu informāciju par ES dalībvalstīm un EMT novērotājvalstīm.
Nozīmīgākie notikumi Latvijas migrācijas un patvēruma politikā 2025. gadā:
Likumīgā migrācija
2025. gadā tika izsniegtas 14 301 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, kas ir par 58 % vairāk kā 2024. gadā. 5994 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas tika izsniegtas Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir saņēmuši pagaidu aizsardzību Latvijā. No 2025. gada 15. jūlija Latvija pārtrauca vīzu izsniegšanu pasēs, kas nesatur biometrijas datus, kā arī pārtrauca uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanu no tiem Krievijas pilsoņiem, kuru rīcībā nav pases ar biometrijas datiem.
Starptautiskā aizsardzība un patvērums
Salīdzinot ar 2024. gadu, patvēruma meklētāju skaits 2025. gadā ir pieaudzis 1,6 reizes – patvērumam pieteicās 1288 persona (2024. gadā 801).
Pagaidu aizsardzība
2025. gada 3. decembrī tika apstiprināti Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas samazina valsts atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā par aptuveni 40 % – no 2025. gadā paredzētajiem 65 miljoniem eiro līdz nepilniem 40 miljoniem eiro.
Nepilngadīgie bez pavadības un citas mazāk aizsargātas grupas
2025. gadā Latvijā būtiski palielinājās nepilngadīgo bez pavadības skaits – 170, visi pieprasīja patvērumu.
Integrācija
Imigranti no trešām valstīm 2025. gadā varēja apgūt latviešu valodu, iepazīt dzīvi Latvijā, kā arī apmeklēt integrācijas kursus un saņemt palīdzību, lai veiksmīgāk atrastu darbu, un saņemt sociālā mentora atbalstu. Valsts un nevalstiskās organizācijas nodrošināja integrācijas un latviešu valodas kursus patvēruma meklētājiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, ieskaitot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Pilsonība un naturalizācija
2025. gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 724 personas. Visvairāk Latvijas pilsonību ieguvuši ir Latvijas nepilsoņi (434). Pieaudzis ir trešo valstu valstspiederīgo skaits, kas naturalizācijas kārtībā saņēma Latvijas pilsonību – 2025. gadā tā ir 280 persona (2024. g. – 155).
Robežkontrole, vīzas un Šengenas pārvaldība
2025. gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, paredzot ārzemniekam – jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas, pilsonim, kuram nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, pienākumu 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt elektroniski valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā (www.eta.gov.lv.) noteiktu informāciju.
Nelikumīgā migrācija
2025. gada septembrī tika parakstīta vienošanās “Par grozījumiem 2022. gada 22. septembra Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā”, kas nosaka piecus stingrākus uzdevumus augstskolām.
Cilvēku tirdzniecība
2025. gada 26. augustā Ministru kabinets apstiprināja Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam8, kurš paredz ieviest Latvijai izteiktās starptautiskās rekomendācijas, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības Direktīvas 2024/1712 prasību ieviešanu Latvijas normatīvajā regulējumā. Par cilvēku tirdzniecības organizēšanu uzsākto kriminālprocesu ietvaros aizdomās turētā statuss ir noteikts trim personām. 11 trešo valstu valstspiederīgie ir atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem.
Atgriešana un atpakaļuzņemšana
2025. gadā samazinājās, piespiedu kārtā izraidīto personu skaits – 75, bet brīvprātīgi savā mītnes valstī atgriezās 2206 personas.