Publicēts jauns Eiropas migrācijas tīkla izpētes darbs “Aizturēšana un aizturēšanai alternatīvie līdzekļi starptautiskās aizsardzības un atgriešanas procedūrās”.
Eiropas Savienības tiesību akti nosaka migrantu aizturēšanu starptautiskās aizsardzības un atgriešanas procedūru kontekstā. Šis izpētes darbs ir turpinājums 2014. gada publikācijai “Aizturēšana un aizturēšanai alternatīvie līdzekļi imigrācijas politikās”, un tā mērķis ir sniegt salīdzinošu pārskatu par aizturēšanas procedūrām un pieejamajiem aizturēšanai alternatīviem līdzekļiem 25 ES dalībvalstīs.
Izpētes darbā ir apskatītas jaunākās tendences laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam saistībā ar starptautiskās aizsardzības un atgriešanas procedūrām. Tajā uzsvērts, ka lielākajā daļā dalībvalstu ir ieviestas tiesību aktu izmaiņas, kas galvenokārt ir saistītas ar nepieciešamību īstenot ES tiesību aktus, un sīkāk definēt aizturēšanas piemērošanas jomu, saturu un kritērijus. Dalībvalstis kā daļu no tiesību aktiem imigrācijas un/vai patvēruma jomā ir ieviesušas vai paredzējušas piešķirt prioritāti aizturēšanas alternatīvām, piemēram, pienākumam regulāri ziņot politikas vai imigrācijas iestādēm un prasībai sazināties un uzturēties noteiktā vietā.
Pētījumā izklāstītas kopīgas problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras attiecībā uz aizturēšanai alternatīvu līdzekļu izmantošanu. Piemēram, liels administratīvais slogs darbiniekiem un ierobežoti finanšu līdzekļi attiecīgajiem trešo valstu pilsoņiem. Visās dalībvalstīs ir iespējams aizturēt neaizsargātas grupas vai piemērot tām aizturēšanai alternatīvus lūdzekļus. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas tiesību aktu grozījumus, lai samazinātu minimālo vecumu, kas vajadzīgs, lai piemērotu aizturēšanai alternatīvus līdzekļus, savukārt citas dalībvalstis ieviesa jaunus noteikumus, lai nepieļautu, ka nepilngadīgie un ģimenes ar nepilngadīgajiem tiek izmitinātas aizturēšanas centros.
Lemjot par to, vai piemērot aizturēšanu vai aizturēšanai alternatīvu līdzekli, tiek apsvērti vairāki kritēriji, piemēram, aizbēgšanas riska līmenis, neaizsargātība un pieejamo alternatīvu piemērotība. Turklāt attiecībā uz aizturēšanas vai aizturēšanai alternatīvu līdzekļu ietekmi uz dalībvalstu atgriešanas politikas un starptautiskās aizsardzības procedūru efektivitāti apkopotie dati liecina, ka aizturēšanai ir lielāka ietekme uz aizbēgšanas gadījumu skaita samazināšanu un piespiedu atgriešanas īstenošanu, savukārt aizturēšanai alternatīvu līdzekļu izmantošana biežāk ir saistīta ar īsāku statusa noteikšanas procesu un lielākām pārsūdzības iespējām.
Tāpat aicinām iepazīties ar Latvijas nacionālo ziņojumu “Aizturēšana un aizturēšanai alternatīvie līdzekļi patvēruma un atgriešanas procedūrās” šeit.