Šis kopīgais EMN-OECD politikas pārskats pievēršas konkrētām patvēruma, migrācijas un pilsonības iegūšanas un robežkontroles pārvaldības jomām, kurās var izmantot digitālās tehnoloģijas. Politikas pārskatā ir ietverta pieredze no 24 ES dalībvalstīm OECD dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES un OECD dalībvalstis.
Pārskatā ir atspoguļota gan iepriekš pastāvošu, gan 2020. gadā attīstītu tiešsaistes sistēmu izmantošanas ietekme uz migrācijas un patvēruma procesiem, īpašu uzmanību pievēršot Covid-19 ietekmei uz tehnoloģiju un digitālo procedūru izmantošanu.
- Es dalībvalstis, OECD valstis, kā arī valstis, kas nav ES dalībvalstis un Gruzija pēdējos gados ir paplašinājusi digitālo tehnoloģiju izmantošanu migrācijas un patvēruma jomā. Dažās ES dalībvalstīs pandēmijas ietekmē tika palielināta digitālo tehnoloģiju izmantošana imigrācijas un patvēruma iestādēs, lai paplašinātu tiešsaistes pakalpojumu pieejamību. ES dalībvalstīs un Gruzijā digitālās tehnoloģijas izmanto, lai nodrošinātu tiešsaistes apmeklējuma pieteikšanas sistēmas, klientu apkalpošanas portālus pieteikuma iesniegšanai un izsekošanai, kā arī izmanto mākslīgo intelektu dažādu funkciju izpildē un blokķēžu tehnoloģijām.
- Lielākā daļa ES dalībvalstu un Gruzijas izmanto tiešsaistes sistēmas uzturēšanās atļauju un pilsonības pieteikumu procesu atbalstam. Šādas sistēmas lielākoties izmanto, lai ļautu pretendentiem veikt tikšanos tiešsaistē ar attiecīgajām iestādēm. Gandrīz puse ES dalībvalstis un Gruzija piedāvā sarežģītākus digitālos pakalpojumus, piemēram, tiešsaistes pieteikumu iesniegšanu un pieteikuma izskatīšanas progresa izsekošanu attālināti. Kopumā vairāk valstu izmanto digitālās sistēmas uzturēšanās atļauju pieteikumu nekā pilsonības pieteikumu pārvaldībai.
- Trīs ES dalībvalstis – Vācija, Igaunija un Portugāle, pašlaik izmanto blokķēdes tehnoloģiju migrācijas pārvaldībai, lai nodrošinātu drošu īpaši sensitīvas informācijas apmaiņu, lai savienotu dažādus pakalpojumus un sistēmas un uzlabotu informāciju plūsmas starp migrācijas pārvaldībā iesaistītajām iestādēm.
- Sešas ES dalībvalstis un lielākā daļa OECD valstu (kuras nav ES dalībvalstis), pašlaik izmanto mākslīgo intelektu migrācijas pārvaldībai – valodas identifikācijai un novērtēšanai; personas dokumentu viltojumu atklāšanai; lietu pārvaldībai; un saziņai ar klientiem. Turklāt 10 ES dalībvalstis un Gruzija īsteno pilotprojektus vai plāno iniciatīvas, lai izmantotu mākslīgo intelektu – virtuālo asistentu, migrācijas prognozēšanai un dokumentu viltojumu izsekošanai.
- Paplašināta digitālo tehnoloģiju izmantošana rada pamattiesību ievērošanas izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību. Visām ES dalībvalstīm ir saistoša Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un ES Pamattiesību harta. Dažas ES dalībvalstis ziņoja par datu aizsardzības ietekmes novērtējumu veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības principiem. Šajā politikas pārskatā sniegtā analīze un piemēri liecina, ka politikas pārskatā ietvertās valstis atrodas dažādos digitalizācijas, blokķēžu un mākslīgā intelekta izmantošanas posmos.
Viens no veiksmīgajiem digitalizācijas un mākslīgā intelekta izmantošanas piemēriem naturalizācijas procesā ir minēts Latvijas piemērs. Latvija 2021. gadā ieviesa rīku, kura mērķis ir atbalstīt Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.