Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) gada ziņojumā par migrācijas un patvēruma jautājumiem 2022. gadā sniegts visaptverošs pārskats par norisēm dažādās migrācijas un patvēruma jomās ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Gruzijā, Moldovas Republikā un Armēnijā 2022. gadā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Eiropas Migrācijas tīkla dalībvalstis un novērotāj valstis koncentrējās uz to, lai nodrošinātu drošu patvērumu cilvēkiem no Ukrainas, kas bēg no kara. Eiropas Savienības dalībvalstis īstenoja Pagaidu aizsardzības direktīvu, kas tika aktivizēta 2022. gada 4. martā – pirmo reizi kopš tās pieņemšanas 2001. gadā. 2022. gadā ES dalībvalstis piešķīra pagaidu aizsardzības statusu kopumā 4 331 200 cilvēkiem.
2022. gads bija pirmais gads pēc Covid-19 pandēmijas, jo vīrusa izplatība bija mazāk smaga, salīdzinot ar 2020. un 2021. gadu. Rezultātā tika atcelti ierobežojumi uz robežām, kā uz atgriešanas operācijām attiecinātie ierobežojumi. Gada laikā pakāpeniski tika atcelta uzturēšanās pagarināšana dalībvalstu teritorijā ceļošanas ierobežojumu dēļ. Spiediens pie ārējām robežām no Vidusjūras, Rietumbalkānu un austrumu maršrutiem turpināja ietekmēt EMT dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmas 2022. gadā. Salīdzinot ar 2021. gadu, ievērojami pieauga nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu skaits, un no tiem izrietošie drošības riski lika vairākām ES dalībvalstīm atjaunot iekšējo robežu kontroli. Patvēruma pieteikumu pieaugums radīja spiedienu uz dalībvalstu un Norvēģijas patvēruma sistēmām. Šis bija pirmais pieaugums kopš 2019. gada, jo pieteikumu skaits bija samazinājies Covid-19 pandēmijas periodā. Kā tas bijis kopš 2018. gada, patvēruma pieteikumu iesniedzēji 27 ES dalībvalstīs un Norvēģijā bija galvenokārt sīrieši un afgāņi
2022. gadā ES tika īstenoti vairāki solidaritātes un sadarbības pasākumi migrācijas jomā. Galvenie notikumi bija kopīga rīcības plāna pieņemšana starp Eiropas Parlamentu un piecām ES Padomes rotējošajām prezidentvalstīm, lai kopīgi pieņemtu ES migrācijas un patvēruma tiesiskā regulējuma reformu pirms 2024. gada ES vēlēšanām, un deklarāciju par solidaritāti, ar ko izveido brīvprātīgas solidaritātes mehānismu, ko apstiprināja 23 Eiropas valstis, lai atbalstītu sadarbību ar ES dalībvalstīm, kuras visvairāk skar migrācijas plūsmas Vidusjūrā. Horvātija pievienojās Šengenas zonai, pilnībā piemērojot ES tiesību aktu kopumu un likvidējot iekšējo robežu kontroli.
Talantu, tostarp kvalificētu darba ņēmēju, piesaiste un saglabāšana, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, un demogrāfisko pārmaiņu risināšana joprojām ir būtiskas prioritātes ES un valstu līmenī. Eiropas Komisija 2022. gada aprīlī pieņēma vērienīgu likumīgās migrācijas politiku — “Prasmju un talantu paketi”, lai piesaistītu talantus un veicinātu ES pāreju uz videi nekaitīgu un digitālu ekonomiku.