Eiropas migrācijas tīkla pārskats “Piekļuve savam mājoklim starptautiskās aizsardzības kontekstā” sniedz padziļinātu informāciju par izaicinājumiem un esošajiem atbalsta pakalpojumiem saistībā ar patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kas saņēmušas alternatīvo statusu, iespējām dzīvot savā mājoklī.
Savs mājoklis šī pārskata kontekstā ir definēts kā izmitināšanas risinājums, kas atšķiras no izmitināšanas materiālo uzņemšanas nosacījumu kontekstā, t.i., centros, privātmājās, dzīvokļos, viesnīcās vai citās pielāgotas telpas. Jēdziens “savs mājoklis” ietver jebkuru mājokli privāto mājokļu tirgū, par kuru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji un/vai saņēmēji, iespējams, ir saņēmuši finansiālu vai cita veida atbalstu no EMT dalībvalsts un novērotājvalsts, bet kas netiek tieši nodrošināts materiālo uzņemšanas nosacījumu kontekstā. Valsts jeb sociālie mājokļi, kas tiek nodrošināti ārpus materiālo uzņemšanas nosacījumu konteksta (kā daļa no vispārējās sabiedrības integrēšanas politikas), ir iekļauti šeit izmantotajā sava mājokļa definīcijā.
Galvenie izaicinājumi, par kuriem ziņo gandrīz visas EMT dalībvalstis un Serbija, ir vispārējs mājokļu trūkums un no tā izrietošais mājokļu cenu pieaugums, kā arī garās rindas sociālo mājokļu īres sektorā un diskriminācija privātajā tirgū. Arī valodas barjeras un administratīvie šķēršļi rada ievērojamas problēmas iegūt savu mājokli.
Lielākajā daļā valstu ir īpašas procedūras un/vai pasākumi, lai atvieglotu pāreju no uzņemšanas sistēmas ietvaros sniegtās palīdzības mājokļa jomā uz savu mājokli. Tie ietver informācijas/konsultāciju sniegšanu (piemēram, par mājokļu tirgus darbību), izvietošanu pagaidu mājokļos un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas centros paredzētā uzturēšanās termiņa pagarināšanu, sniedzot vairāk laika atrast savu mājokli.
Vairākumam EMT dalībvalstu un Serbijai ir arī mērķtiecīga politika un pasākumi centrālā, reģionālā un/vai pašvaldību līmenī, lai atbalstītu starptautiskās aizsardzības saņēmēju piekļuvi saviem mājokļiem. Tie ietver tiešu mājokļa piešķiršanu, finansiālas palīdzības sniegšanu, konsultācijas un atbalstu mājokļa meklēšanā un mediācijas pakalpojumus.
Turpretim starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji, kuri vēlas iegūt savu mājokli ārpus uzņemšanas sistēmas ietvariem, parasti nesaņem nekāda veida mērķtiecīgu atbalstu. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji parasti var piekļūt vispārējiem sociālajiem un mājokļu atbalsta pakalpojumiem, savukārt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem nav piekļuves šiem pakalpojumiem.
Arī Latvijā galvenie izaicinājumi ir mājokļu trūkums un to dārdzība, īpašnieku nevēlēšanās izīrēt īpašumus patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī nepietiekamie finanšu resursi drošības naudai un depozītam. Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Gribu palīdzēt bēgļiem” nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumus patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai veicinātu viņu pilnvērtīgu sociālekonomisko iekļaušanos Latvijā, kas pastarpināti ietver arī palīdzību sava mājokļa meklēšanā. Latvijā, līdzīgi kā vairākumā EMT dalībvalstu, personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu var piekļūt vispārējiem sociālajiem un mājokļu atbalsta pakalpojumiem, savukārt patvēruma meklētajiem šādas piekļuves nav.