Publicēts jauns Eiropas migrācijas tīkla izstrādāts politikas pārskats “Starptautisko pētnieku piesaistīšana un noturēšana”, kas sniedz salīdzinošu pārskatu par 22 dalībvalstu pieejām, problēmām un labo praksi. Trešo valstu pētnieki no ne Eiropas Savienības (ES) valstīm var sniegt svarīgas zināšanas Eiropas universitātēm un citām pētniecības iestādēm, veicinot zināšanu apriti visā ES. Studentu un pētnieku direktīvas (Direktīva (ES) 2016/801) mērķis ir uzlabot un saskaņot juridiskos standartus attiecībā uz starptautisko studentu un pētnieku uzņemšanu un noturēšanu, kā arī padarīt ES par viņiem pievilcīgu galamērķi.
Lai gan vairums ES dalībvalstu savās politikas jomās par prioritāti izvirza starptautisko pētnieku piesaistīšanu un paturēšanu, iespējas to darīt atšķiras. Dalībvalstis organizē veicināšanas un informatīvus pasākumus, lai palielinātu to pievilcību starptautiskiem pētniekiem, tostarp sagatavo informatīvos bukletus, informācijas dienas, tīmekļa vietnes, plašsaziņas līdzekļu kampaņas vai rīkon misijas ārvalstīs.Politikas pārskatā arī ir iekļauta informācija par divpusējiem un daudzpusējiem sadarbības nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kuru mērķis ir nodrošināt finansējumu kopīgiem pētniecības projektiem vai akadēmiķu tīklu izveidei.
Dalībvalstis papildus atvieglo pieteikumu iesniegšanas procesu starptautiskajiem pētniekiem, piemēram, piedāvājot iespēju ātri iesniegt pieteikumus, pagarinot maksimālo ilgtermiņa mobilitātes periodu, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu.
Saistībā ar starptautisko pētnieku uzņemšanu ir norādes, ka vairākas dalībvalstis atsaucas uz direktīvu par studentiem un pētniekiem, īstenojot uz nodarbinātību vērstas valsts vai ES shēmas, kurās starptautiskie pētnieki tiek atzīti par augsti kvalificētiem darbiniekiem.
Valstu līmenī ir ieviesti vairāki pasākumi, lai atvieglotu starptautisko pētnieku noturēšanu. Tie ietver atbalsta sniegšanu uzturēšanās atļaujas saņemšanai un uzturēšanās reģistrēšanai vietējās iestādēs, kā arī atbalstu ierašanās brīdī. Apkopotā informācija liecina, ka ES dalībvalstis dod starptautiskajiem pētniekiem iespēju saņemt pagaidu atļauju deviņus mēnešus vai ilgāk darba meklēšanai vai izveidot uzņēmumu pēc tam, kad viņi ir pabeiguši pētījumu.
Dalībvalstis saskaras ar dažādām problēmām, piesaistot un noturot starptautiskus pētniekus. Tie ir dažādi, sākot no birokrātiskiem šķēršļiem līdz brīdim, kad valsti neuzskata par pietiekami pievilcīgu, piemēram, tāpēc, ka pētniecības infrastruktūra ir ierobežota un nav finansiāla atbalsta.