EMN

Sieviešu migrantu integrācija

Cik lielā mērā dalībvalstis savās integrācijas politikās un pasākumos ņem vērā sieviešu migrantu atšķirīgo situāciju? Šajā pētījumā uzmanība pievērsta galvenajām jomām, uz kurām attiecas ES Rīcības plāns integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam un, kas atbalsta sieviešu migrantu integrāciju, piemēram, izglītībā un apmācībās, nodarbinātībā un prasmēs, veselībā un mājokļa pieejamībā.

Sievietes migrē uz Eiropu vairāku iemeslu dēļ. Viņas var ierasties kā ģimenes locekļi, darba spēka migranti, studenti, patvēruma meklētāji vai viņas var piederēt kādai citai migrantu grupai. Jaunākie pētījumi liecina, ka migrantes saskaras ar tā saukto “double disadvantage”, jo ir gan sievietes, gan migrantes.

Šis pētījums raktsuro integrācijas politiku un pasākumus dalībvalstīs, kā arī to, cik lielā mērā tie ir īpaši vērsti uz migrantēm. Tajā sniegti labās prakses piemēri un gūtas atziņas par integrācijas pasākumiem migrantēm valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī pārskats par mērķtiecīgām politikām vai pasākumiem, kas izstrādāti, lai novērstu Covid-19 negatīvās sekas uz migranšu integrāciju.

Daudzās ES dalībvalstīs ir ieviesta integrācijas politika, tomēr tikai dažas valstis integrācijas politikā īpaši pievēršas sievietēm. Lielākajā daļā ES dalībvalstu migrantu sieviešu integrācija pašlaik nav valsts politikas prioritāte, lai gan dažas ir izvirzījušas šo tēmu par prioritāti, galvenokārt, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību. Sieviešu migrantu integrācija darba tirgū ir viena no galvenajām diskusiju tēmām visās ES dalībvalstīs, tostarp piekļuves šķēršļi, piemēram, kvalifikāciju atzīšanas trūkums un valodas šķēršļi. Migrantēm trūkst arī izpratnes par savām tiesībām saistībā ar darba tirgu, kā arī trūkst stimulu meklēt izglītības un darba iespējas.

Citas izvirzītās problēmas bija diskriminācija, socializēšanas trūkums, ierobežota piekļuve bērnu aprūpei vai citi ģimenes ierobežojumi.

Visās dalībvalstīs ir īstenoti labās prakses piemēri, kas ir saistīti ar dzimumu līdztiesības pieeju integrācijas pasākumos, vai kuros tika piemērots intersekcionalitātes jēdziens. Tie galvenokārt ir vērsti uz piekļuvi darba tirgum un pilsonisko integrāciju, kam seko valodu apmācība, izglītība, veselība, mājokļa pieejamība un uzņēmējdarbība.

Pētījumā uzsvērts, ka COVID-19 pandēmija ir nesamērīgi skārusi migrantes. Lielākā daļa dalībvalstu neizstrādāja un nepielāgoja savu integrācijas politiku, lai samazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz migrantēm. Tomēr vairākas dalībvalstis apsver jaunas politikas iniciatīvas vai rīcībpolitikas, lai risinātu šīs problēmas.

 

Skip to content