Eiropas migrācijas tīkla Pārskata par migrāciju un patvērumu 2020. gadā Eiropas Savienībā Statistikas pārskatā atspoguļoti aktuālie dati par migrāciju un patvērumu pagājušajā gadā. Statistikā ietverti Eiropas Savienības (ES) un Norvēģijas dati. 2020. gadā ES novērotas vispārīgas tendences, kas saistāmas ar izmaiņām migrācijas un patvēruma jautājumos. Lai gan laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam trešo valstu pilsoņu procentuālais īpatsvars ir palielinājies visā ES, 2020. gadā daudzi rādītāji ir ievērojami samazinājušies.
Lielākās izmaiņas viennozīmīgi saistāmas ar COVID-19 pandēmijas ietekmi, kas atspoguļojās statistikā. Šajā kontekstā jānorāda, ka 2020. gadā identificēts ievērojami mazāks skaits gadījumu, kad pie ārējās robežas tiek liegta iekļūšana ES. Līdzīgas tendences redzamas arī saistībā ar izsniegto īstermiņa vīzu skaitu, kuras izsniegtas ievērojami mazāk nekā iepriekš. Arī mazāk aizsargāto grupās, īpaši nepilngadīgo bez pavadības, redzams samazinājums iesniegto patvēruma pieprasījumu skaita ziņā.[1]
COVID-19 ietekme identificējama arī Latvijā. Saistībā ar pandēmiju izsniegts mazāks skaits pirmreizējo uzturēšanās atļauju. Ievērojami mazāk apstiprināti ielūgumi un izsaukumi. Savukārt, 2020. gadā pieaudzis izsniegto vīzu un saņemto patvēruma iesniegumu skaits no Baltkrievijas pilsoņiem.[2] Saistībā ar izsniegto vīzu skaitu iespējams norādīt, ka, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, Latvijā lielāko daļu no izsniegtajām vīzām 2020. gadā veido Šengenas vīzas, mazāk izsniegtas nacionālās vīzas.
Saistībā ar trešo valstu pilsoņu atgriešanu izcelsmes valstī, Latvijā un citās ES dalībvalstīs 2020. gadā dominē brīvprātīgie atgriešanas gadījumi.
[1] EMT 2020. gada ziņojums par migrācijas un patvēruma jautājumiem ES un Norvēģijā.