Latvijas kontaktpunkta ziņojumā Eiropas migrācijas tīkla izpētes darbam “Trešo valstu valstspiederīgo nelikumīga nodarbinātība: 2017.-2022. gada situācijas analīze” ir iespējams iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos un valsts politikā, ieviestajiem nelikumīgas nodarbinātības novēršanas un atklāšanas pasākumiem, un sankcijām iesaistītajiem darba devējiem un trešo valstu valstspiederīgajiem.
Iespēja strādāt ES bez nepieciešamā tiesiskā statusa kļūst par vienu no galvenajiem nelikumīgas migrācijas virzītājspēkiem. Nelikumīga nodarbinātība ir sarežģīta problēma, kas ietekmē vairākas jomas, tostarp migrāciju, nodarbinātību, sociālo politiku, fiskālo politiku un personas tiesības. Kaut arī nelikumīgas nodarbinātības mērogs un biežums dažādās valstīs, mazos un lielos uzņēmumos un ekonomikas nozarēs atšķiras, darba devēji iesaistās nelikumīgas nodarbinātības shēmās, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un apietu noteikumus, izmantojot darbiniekus, kuri ir gatavi strādāt zemas kvalifikācijas un zemi atalgotu darbu grūtos un nedrošos apstākļos. Rezultātā nelikumīgas nodarbinātības novēršana atrodas nodarbinātības, migrācijas un cilvēktiesību jautājumu krustpunktā.
Lai arī Latvijā trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas nodarbinātības novēršana nav valsts politikas prioritāte, tā ir pastarpināti saistīta ar nelikumīgas migrācijas novēršanu un ēnu ekonomikas apkarošanu, kas ir būtiskas valsts politikas prioritātes. Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos ir fokusētas uz ārzemju darbinieku piesaisti un ar to saistītās likumīgās migrācijas veicināšanu un procedūras atvieglošanu, lai mazinātu darbaspēka trūkumu. Taču pastiprināti tiek uzraudzītas tās nozares, kurās konstatēti visvairāk pārkāpumi. Trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas nodarbinātības gadījumu atklāšanā galvenās grūtības rada ātra informācijas un pierādījumu iegūšana, dažādās un mainīgās nelikumīgas nodarbināšanas formas, nodarbināto nevēlēšanās sadarboties un vainīgo identificēšana.