Latvijas kontaktpunkta ziņojumā Eiropas migrācijas tīkla izpētes darbam “Migrantu ilgtspējīgas integrācijas darba tirgū sekmēšana: prasmju atbilstības veicināšanas politika un instrumenti” ir iespējams iepazīties ar migrantu prasmju neatbilstības cēloņiem, valsts politiku ilgtspējīgas darba tirgus integrācijas sekmēšanai un prasmju neatbilstības novēršanai, kā arī galvenos izaicinājumus un labo praksi migrantu prasmju neatbilstības problēmas risināšanā.
Vairāk nekā puse Eiropas uzņēmumu uzskata, ka prasmju trūkums ir problēma, kuras risināšanu nevar atlikt, jo uzņēmumi nevar atrast darbiniekus ar atbilstošu kvalifikāciju un prasmēm, lai aizpildītu vakances. Paredzams, ka darbinieku ar atbilstošām prasmēm trūkums nākotnē vēl vairāk saasināsies, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums ir: kā efektīvi izmantot Eiropas Savienībā jau dzīvojošo un strādājošo migrantu prasmes?
Šis jautājums nav bijis valsts politikas prioritāte Latvijā, lai gan vairāk par to tiek diskutēts kopš Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanās, kā rezultātā noteiktā laika periodā darba tirgū ienāca salīdzinoši liels skaits trešās valsts valstspiederīgo. Tomēr pēc aptaujāto ekspertu domām prasmju neatbilstības cēloņi visu veidu migrantiem Latvijā pamatā ir vienādi, un kā galvenie tiek izcelti valsts valodas prasmes trūkums, ierobežota piekļuve informācijai par darba tirgu, darba devēju bažas un ar to saistītā nepieciešamība praktiski novērtēt migrantu prasmes strādāt vietējā vidē un ārzemēs iegūtās kvalifikācijas atzīšanas procedūras sarežģītība un ilgums.
Ir ieviesti dažādi uz Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanu un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju vērsti pasākumi un iniciatīvas. 2023. gadā tika izveidota Vienas pieturas aģentūra savlaicīgu un mērķtiecīgu konsultāciju un praktiska atbalsta sniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem dažādos jautājumos. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā plašu aktīvās nodarbinātības pasākumu klāstu darba meklētājiem. Ir pieejama atbalsta programma pieaugušajiem iegūt jaunas kvalifikācijas vai uzlabot esošās prasmes profesijās ar augstu pieprasījumu darba tirgū. Trešo valstu valstspiederīgajiem ir pieejami arī dažāda līmeņa latviešu valodas kursi.
Apkopojot ekspertu viedokļus, tika ziņots, ka lielākās problēmas joprojām sagādā latviešu valodas apguve, profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra un darba devēju prasību un migrantu praktisko prasmju un gatavības neatbilstības. Vienlaikus tika izcelti arī tādi labās prakses piemēri kā migrantiem pieejami latviešu valodas kursi un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie pasākumi nodarbinātības veicināšanai un sadarbībai ar darba devējiem.